|
[10. Sep 2006|20:11] |
Uzdāvināju mammai dzimšanas dienā ciedru koku un visādus dārzkopja instrumentus, netiku gudra, patika vai ne. Varbūt pēc gadiem desmit sēdēs ciedra paēnā, atcerēsies šito radu tusu un smaidīs it priecīgi, kaut nu tā būtu.
Māšuks gan smejas tik skumji.. |
|
|
Comments: |
| From: | skuka |
Date: | 10. Septembris 2006 - 20:29 |
---|
| | | (Link) |
|
labi, ka vispār var pasmieties... baisi.
zini, viņa ir stiprs cilvēks, apbrīnojami stiprs.
| From: | alnis |
Date: | 10. Septembris 2006 - 20:40 |
---|
| | | (Link) |
|
Omīte man teica, ka patīk, viņa tikai no sākuma bija samulsusi.. ko lai ar to dara! Bet skaisti.. arī tīk ;)
tad jau forši, varbūt šodien vectēvs būs iestādījis, teicās stādīt nosalušās ābeles vietā.
Ieteiktu nepaļauties uz to ciedra paēnu. Mums aug jau padsmit gadus, un nav vēl pārauguši cilvēka garumu. Varbūt tāpēc, ka no Sajāniem vesti un divreiz pārstādīti, un katru vasaru kādam no ciedriem kāda kaite uzmetas. Nepiemērots tas klimats :(
kā būs tā būs, nez kāpēc man ļoti patīk ciedri, un vēl man gribētos magnoliju, kas pavasaros zied. Būs jāuzdāvina mammai uz vārda dienu. :) | |