|
[04 Jan 2006|12:06pm] |
laiks tek kā saplīsis krāns šeit, bet par spīti visam es esmu laimīga meitene.
Tavs skatiens izsūc pat indi.
šodien laidīšot mani ārā, varbūt pat virs māju jumtiem zem rudzupuķu palaga dejošu un sajutīšu sniega smaržu matos.
ai, sapinos.
ķiršu lūpas Tavas
pasniedz vienu arī man
|
|
|
[04 Jan 2006|03:12pm] |
kafija, Hexoral, zaļās ripiņas, smaidiņš, visādi Briani (Ferry, Eno, Molko). uz palodzes Samaja Milaja.
where is my mind?
|
|
|
[04 Jan 2006|07:58pm] |
klausoties Akāciju palagu, nav iespējams neieslīgt atmiņās, kad Diāna (tā, kas bez gala) dziedāja man, satinusies savos apburošajos matos, tupēdama uz aukstā balkona un pirktos virpinādama Morisona šķiltavas, acis kā dimanti mirdz un valdzina, balss kā efejas apvijas ap manu sirdi un sa(ne)prātu.
vai Tu gribi vai negribi, būs Tev manas vēsās rokas.
|
|