|
|
|
Septembris 10., 2004
 | 17:33 - un ko nu?
;p
taa jau tam vajadzeeja notikt.. pazuda viss, ko sheit tikko ierakstiiju..
atliks vien pietureeties pie divaam patiesiibaam -
shopeecpusdien kaads mani patiikami paarsteidza.. un
shii peecpusdiena bija tieshaam jauka.. mm
un ir labi. tagad ir ljoti labi.. ;P
lai taksh Jums visiem sveetiigas briivdienas! ;P
Garastāvoklis:: aijaijai
Mūzika: Joe Cocker - What becomes of the broken hearted
|
 | 19:42 - darba uzteikshana
ir jociigi, ka esi ilgi un dikti domaajis par to, kaa kaadam konkreetam cilveekam likt domaat un domaat un saprast un iegruziities.. un tad uzzini, ka vinju vairs nav jeegas gruziit, jo shis ir vienkaarshi kaa zjurka aizbeedzis.
nu var jau buut, ka vienk vinjsh beidzot ir riikojies godiigi, bet c'mon.. man bij tik daudz ko teikt..
paardomas
Garastāvoklis:: viilies
Mūzika: PV- spacemuminjsh
|
 | 20:21 - paarsteidzoši
Man vajag jēriņu. Uzzīmē man jēriņu. Un es uzzīmēju.
Uzmanīgi apskatījis zīmējumu, puisēns iebilda:
- Nē! Šis jau ir galīgi slims. Uzzīmē citu. Es uzzīmēju.
Mans draugs mīļi un iecietīgi pasmaidīja: - Vai tad tu neredzi... Tas nav viss jēriņš, bet auns. Viņam ir ragi...
Es vēlreiz pārlaboju zīmējumu. Taču puisēns to noraidīja tāpat kā visus iepriekšējos:
- Šis ir pārāk vecs. Es gribu jēriņu, kas ilgi dzīvotu.
Tad man pietrūka pacietības, un, tā kā steidzos izjaukt motoru, es uzmetu šādu zīmējumu:
Un ātrumā teicu:
- Šī te ir kaste. Jēriņš, ko tu vēlies, atrodas tur iekšā.
Bet cik ļoti biju pārsteigts, redzēdams, ka mana mazā kritiķa seja iemirdzas priekā:
- Tieši tādu es vēlējos. Kā tev šķiet, vai šim jēriņam vajadzēs daudz zāles?
-Kādēļ?
- Tādēļ, ka manās mājās viss ir ļoti mazs...
- Droši vien pietiks. Es tev uzdāvināju pavisam mazu jēriņu.
Viņš noliecās pār zīmējumu:
- Nav jau nemaz tik maziņš... Paskat! Viņš ir aizmidzis...
- Tā es iepazinos ar mazo princi.
Antuāns de Sent-Ekziperī /Mazais Princis
Garastāvoklis:: uzrunaats
Mūzika: plaukstas lieluma pavasaris - nav kaa agraak vairs ;(
|
 | 20:32 - nespeeju rimties
"- Labdien, - viņš teica katram gadījumam.
- Labdien ... Labdien ... Labdien ... - atskanēja atbalss.
- Kas jūs esat? - vaicāja mazais princis.
- Kas jūs esat ... kas jūs esat... kas jūs esat... - attrauca atbalss.
- Esiet mani draugi, esmu vientuļš, - viņš teica.
- Es esmu vientuļš ... es esmu vientuļš ... es esmu vientuļš ... - atsaucās atbalss.
"Kāda dīvaina planēta!" mazais princis nodomāja. "Tā ir ļoti sausa, vienās smailēs un asumos. Un cilvēkiem trūkst iztēles. Viņi atkārto to, ko viņiem saka... Manās mājās bija puķe: tā vienmēr runāja pirmā..."
Garastāvoklis:: saguris
Mūzika: waterfall latviski mm?
|
 | 22:06 - kameer zvaigznes smiesies...
ar labunakti
Garastāvoklis:: paldies,ka kaveeji laiku
Mūzika: buut kaut kur citur
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |