|
|
|
Jūnijs 9., 2006
 | 19:58
taa sanaaca, ka
par visu vairāk gribu dienaam skatīties saullēktos un saulrietos un zvilnēt tukšās pludmalees, dalot savu prieku ar tuvākajiem.
Un man gribētos buut labam plecam dienaas kaa shii, kad likaas, ka Tev taads bija vajadzīgs. Bet nemācēju šodien, un par to, piedod. Un zinu, ka piedotu arii neprasot.
Un tad ir vakari kaa šie, kad gribās, lai ir vēl kāds, ar ko parunāties neskaitot monitoru, tumbiņas, taisnstūra paralelograma telefonu un debesis.
mans teetis vakar atrada bildes, kur es esmu mazāka kā jebkad sevi esmu redzējusi. bildes, kur man ir čolka, kur esmu ar brāļiem, un bildes ar laiku, ko neatceros. tas arī likās tik ļoti garš.
man tagad liekas, ka es mīlu bērnību, visus tos 11 gadus, kamēr man bija māmiņa, visus tos n-tos gadus, kamēr katru nakti biju mājās un nestrādāju līdz 23jiem.
nu jaa. piezvani man kādreiz, kad esi ar mieru, jo vientulība reizēm galīgi grauž un grauj.
Garastāvoklis:: paari debess malai
Mūzika: pasleepees bez dreebeem
|
Comments:
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/171882/4203) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) liene |
|---|
| Date: | 9. Jūnijs 2006 - 20:08 |
|---|
| | | (Link) |
|
izraadaas, darbaholisms nomaac arii vientuliibu. ne tikai sirdssaapes.
nu nezinu. iisti nezinu, kas ir darbaholisms.
darbaholisms ir arī mana lieta pēdējā laikā.
un palīdz. uz brīdi.
jo uz brīdi izdodas nedomāt par sevi.
un reizēm atnāk vaļā, kā man notika vakar. un tad tu domā, ka nekas nav kārtībā, atļauj sev pārdzīvot. bet otrā dienā jau atkal domā pozitīvi, vai vismaz centies, un turpini iesākto.
drīkst, es tev kādreiz piezvanīšu?
driikst kaadreiz piezvaniit.
darbaholisms noteikti nav mana lieta. es vienk daru, kad jaadara. domaaju, ka labpraat arii nedariitu, bet, kad jaadara tad daru, jo, kursh gan cits/
valjaa atnaak gan. bet viss ir chikiniekaa. man nekas nekaish un dziive ir skaista.
vien tas, kas dod speeku dziivot ir paarlieciiba. |
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
