| |
[May. 28th, 2018|09:36 am] |
Šodien uzvilku mini svārkus un izgāju ārā. Tramvaja pieturas nojumē ieraudzīju cik resna esmu, tramvajā redzēju kā vecis skatās uz mani neizpratnē, aiz riebuma. Gāju atpakaļ mājās uzvilkt drānās, kas aizklās manu ķermeni. Tomēr lai arī ko es vilktu, vienmēr varēs redzēt cik brangi un miesigi palikuši mani gurrni un kājas, cik apaļīgs vēders. Skatoties no apakšas var redzēt ka manu spico zodu rotā skaists dubultzodiņš. Izskatos kā tukla sieviete Dīrera gleznās. Man ir kauns atrasties uz ielas un runāt ar cilvēkiem, jo es negribu būt tā meitene, kura apēd 3 saldējumus dienā, Tagad ir tas trakākais ķermeņa dismorfijas peak sasniegts, jūtos kā milzīgs gaļas gabals kam nākas uzņemt arvien vairāk tauku kārtas uz miesas. Gribu atpakaļ tos laikus, kad visi mani cienīja un izteica līdzjūtību.
Apņemos kļūt par svaigēdāju, un dzert daudz kafiju, izslēgt taukus un ogļhidrātus no savas ēdienkartes. |
|
|
| |
[May. 28th, 2018|09:43 am] |
|
Un vēl esmu būtībā pakāsusi visu, sēžot pie telefona. Es būtu gatava nomirt šobrīd, jo neesmu spējīga pabeigt pat savu humanitāro skolu matemātikas dēļ. Nezinu vai būšu spējīga iestāties rožos. Man ir ļoti žēlīgs periods dzīvē, esmu vieglprātīga sliņķe bez atbildības izjūtas, kura iznieko katru laika sprīdi. Pietrūkst tie laiki, kad jutos labi par sevi. Tagad atliek noskatīties kā mani draugi produktīvi un radoši pavada laiku, bezspēcīgi guļot gultā. |
|
|
| šos te uzzīmēt uzgleznot uzlikt plauktā |
[May. 28th, 2018|11:20 pm] |
 |
|
|