| |
[May. 22nd, 2018|12:09 am] |
|
Manas likstas ir mainījušās bultas šāviena ātrumā. Mani vairs nepiš tas,ko citi par mani domā,lai gan žēl atvadīties no cilvēciņiem kurus konstanti esi vēlējies iespaidot tādā līmenī, kas būtu pielīdzināms tam,kā mani iespaido viņi. Tagad jau jūtu, kā šie sirds dēsti ieiet nākamajā leveli, tas ir, man šobrīd ir labs draugs, un es piln jutu ka vins kļūs labāks par mani un vienalga ka es visas hip lietas parādīju vibjam kadu laiciņu atpakaļ. Sis scenārijs jau ir noticis at vienu meiteni,un teikšu godīgi man bija izsūkts enerģija un ambīcijas. Bail domāt ka esmu šī dzheka nākamais loms. Laikam jāsagatavo to do listi, daudz labi looki, melnas tintes pilcpalvas, YouTube playlistes un fotoaparac lai cīnītos shim visam preti jo es jutu ka mans ego crasho bet man īsti nav kur iet jo shis lats čalis arī to buildo |
|
|
| |
[May. 22nd, 2018|03:19 pm] |
dažas piezīmes mācību gada beigšanas noskaņās-
vakarnakt, kārtējās telefonsarunas laikā mamma nostādīja mani pie fakta, ka pusdienu sēžu aizjauktā gultā ar pakaļu gaisā un telefonā, teica, lai sāku meklēt darbu maximā un, ka pierakstīs mani grupā pret atkarībā, jo esmu prone to them
bet es zinu ka tāpat esmu labāka kā citi, šis gads ir bijis ļoti bagāts priekš manis, esmu identificējusi veidus, kā aizgūstu īpašības no citiem un padarījusi tās par savām, esmu redzējusi un iemācījusies tik daudz lietas. es jūtu, kā man paliek labāk. Šogad iemācījos renesanses, baroka un rokoko mākslas vēsturi, vēl japāņu un franču valodu, tiku uz Japānu, kļuvusi tuvāka ar cilvēkiem, kuriem turējos tālāk, sāku apmeklēt dažādas lekcijas un pasākumus, iemīlēju dejošanu un mūziku no jauna, beidzot sapratu kā tad īsti gleznot un zīmēt, es vairs neņemu to, ko man dod, es ņemu tikai to, kas man vajadzīgs, un ja mani par to soda, man pakāst! !!!!!!!
es zinu, ka šis postiņš ir ļoti salkans, bet es cenšos rast attaisnojumu tam, kamdēļ tik ilgstoši guļu ar dirsu gaisā un neko nedaru, es nevēlos to attaisnot ar depresiju, jo es esmu laimīgs cilvēks! turpināšu šo noliegt, līdz sanāks sūdi, bet man ir tik daudz kas darāms šovasar... man jāglābj sava pakaļa cik jaudas, jo valodu mācīšanās mani garlaiko līdz nāvei un man vairs nepatīk gulēt savā gultā, vēljoprojām jūtu savu kaulu kambari apčurājam tās matraci... man jātiek prom, man jātiek tālāk, galvu uz augšu |
|
|