|
May. 22nd, 2018|03:19 pm |
dažas piezīmes mācību gada beigšanas noskaņās-
vakarnakt, kārtējās telefonsarunas laikā mamma nostādīja mani pie fakta, ka pusdienu sēžu aizjauktā gultā ar pakaļu gaisā un telefonā, teica, lai sāku meklēt darbu maximā un, ka pierakstīs mani grupā pret atkarībā, jo esmu prone to them
bet es zinu ka tāpat esmu labāka kā citi, šis gads ir bijis ļoti bagāts priekš manis, esmu identificējusi veidus, kā aizgūstu īpašības no citiem un padarījusi tās par savām, esmu redzējusi un iemācījusies tik daudz lietas. es jūtu, kā man paliek labāk. Šogad iemācījos renesanses, baroka un rokoko mākslas vēsturi, vēl japāņu un franču valodu, tiku uz Japānu, kļuvusi tuvāka ar cilvēkiem, kuriem turējos tālāk, sāku apmeklēt dažādas lekcijas un pasākumus, iemīlēju dejošanu un mūziku no jauna, beidzot sapratu kā tad īsti gleznot un zīmēt, es vairs neņemu to, ko man dod, es ņemu tikai to, kas man vajadzīgs, un ja mani par to soda, man pakāst! !!!!!!!
es zinu, ka šis postiņš ir ļoti salkans, bet es cenšos rast attaisnojumu tam, kamdēļ tik ilgstoši guļu ar dirsu gaisā un neko nedaru, es nevēlos to attaisnot ar depresiju, jo es esmu laimīgs cilvēks! turpināšu šo noliegt, līdz sanāks sūdi, bet man ir tik daudz kas darāms šovasar... man jāglābj sava pakaļa cik jaudas, jo valodu mācīšanās mani garlaiko līdz nāvei un man vairs nepatīk gulēt savā gultā, vēljoprojām jūtu savu kaulu kambari apčurājam tās matraci... man jātiek prom, man jātiek tālāk, galvu uz augšu |
|