ievasko [entries|archive|friends|userinfo]
ziimogvasks

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Viņa ir sausa [Oct. 20th, 2017|03:07 pm]

qgmr101
[Tags|, , , , , ]
[mood | contemplative]

linkAtstaat ziimogu

[Oct. 20th, 2017|02:51 pm]

santech
Kebaba dziesmiņas šodien nebūs. Rīt gan varētu būt.
linkAtstaat ziimogu

[Oct. 20th, 2017|01:48 pm]

santech
"Lauku Avīzē tādu huiņu neraksta", teica vīrs (droši vien) sievai. Ne iepriekš, ne pēc tam teikto vēl un vairs nesadzirdēju. Bet diez kas tā par huiņu?
linkAtstaat ziimogu

[Oct. 20th, 2017|01:10 pm]

santech
darbs.. kāds vēl darbs? visa dzīve atkarīga no interneta ātruma.
linkAtstaat ziimogu

[Oct. 20th, 2017|12:20 pm]

santech
Labprāt pavēdinātu telpas, bet pagalma pusē ārā smird un ielas pusē po žizņi kāds pīpē.
linkAtstaat ziimogu

[Oct. 20th, 2017|11:29 am]

santech
Kāpēc man liekas, ka bez tonnas kafijas šī diena tā arī neiesāksies? Jo mājās neizdzēru, jo pirms darba skrēju uz pastu pēc sūtījuma. Un pēc pārsi sarakanajiem Bauskas aliem galva šodien tāda dulla. Varbūt dēļ pārkurinātās studijas un nevēdinātās uz nakti. Varbūt dēļ smirdīgās pilsētas. Un galva dulla arī ar atpakaļejošu datumu. Jo vakar sajuka vietām pāris sūtījumi. Human Error. Kā man viena gudra dāma nesen komentēja, ka es pats esot viens dabas error. Bet nu lai jau dirš, dieviņš jau viņai visu piedod.
link1 ziimogs|Atstaat ziimogu

[Oct. 20th, 2017|10:10 am]

santech
Ir sagaidīts visprioritārākaias sūtījums - Rotaļu Biedra laptopa klaviere. Nākamais - telefona priekšējā plēve. Nu un ja sagaidīšu bezmaksas lāzerīti, par kuru tikai eur šipings bija jāmaksā, tad vispār. bet laiks palicis nākamais vīkends. Nu - mēneša beigas. Redzēs.
linkAtstaat ziimogu

[Oct. 20th, 2017|09:44 am]

windrider
[Tags|]

Sajūta, kas ir diezgan raksturīga šajā darbā ir uz pusēm raušanas sajūta. No vienas puses sabiedrība, kam rūp vēsturiskais mantojums un tā saglabāšana, bet no otras puses attīstītāji, ražotāji un cita veida ekonomiskās intereses. Pirmajiem ļoti bieži šķiet, ka mēs darām pārāk maz un pārāk daudz ko atļaujam vēsturiskās ēkas vai citos objektos, otrie savukārt pārmet mums birokrātiju un pārmērīgus ierobežojumus. Galu galā ļoti bieži šādās situācijās esam spiesti iziet uz tādiem kompromisiem kur īsti apmierināts nav neviens. Vēl ir ļoti daudz darba izpratnes veicināšanā, ka vēsturiska ēka ir nevis traucēklis, bet gan potenciāla peļņas un biznesa iespēja, ja to saved kārtībā.
linkAtstaat ziimogu

smird [Oct. 20th, 2017|09:51 am]

santech
visur
pilsēta šajā dzestrajā rītā
cilvēki tajā, kas velkas pa priekšu smirdošu ļuļķi pīpējot
darbā arī smird. sastāvējies gaiss, tagad vēdinās. ķīnas preces koncentrētā kabūzī vispār ož pēc veca seksa, phē.
linkAtstaat ziimogu

going wireless? [Oct. 19th, 2017|12:19 pm]

santech
Kaut kādā ziņā izskatās, ka pienāk dzīvē posms, kad jāpāriet uz bezvadu ierīcēm. Pele, klaviere, austiņas. Kāpēc? Pārvācos uz dzīvi kopā ar diviem kaķiem. Viens no kuriem ir potenciāls vadu grauzējs. Bezvadu sistēma gan arī vairāk sit pa kabatu. Tā ka - varbūt vienkārši jācer, ka vadi izdzīvos. Kaķiem nepatīkot citrusaugļu aroms. Jāierīvē vadi ar citronu ;D
link2 ziimogi|Atstaat ziimogu

[Oct. 19th, 2017|11:39 am]

santech
beidzot unsucsribed no couchsurferu mailing listes. kaut kādas, kur looking hosts vai ko. kaut kāds jautājums uzpeldēja galvā par to, ka vai tiešām cilvēkiem nav nekā labāka ko dzīvē darīt, kā blandīties pa pasauli, meklēt ballītes utt. utml. bet tā var teikt par dajebkādu nodarbi, kas azirauj vienus, bet neaizrauj citus.
linkAtstaat ziimogu

+ par vardarbibu [Oct. 19th, 2017|11:23 am]

mena
man daudz aktuālāka ir tā vardarbība, kas tiek darīta ar "mīlestību" , vai nezināšanas dēļ, vai tāpēc, ka savādāk neprot, vai tāpēc, ka cilvēks ir tik greizs... Tā vardarbība, pēc kuras nav zilu acu un izplēstu matu, un pat īsti nevar formulēt, kas notiek, bet gribas raudāt... vai ēst, un saldumus...
linkAtstaat ziimogu

[Oct. 19th, 2017|11:21 am]

santech
[Tags|]

Sēžu savā bulkā, gaidu, kad kāds piešķirs tiesības rīkoties ar būvmateriāliem. Nosūtīju ziņu par šo jautājumu frakcijas līderim. Vēl nav atbildes. Tad atcerējos, ka man taču ir piešķirts menedžeris šādiem jautājumiem. Nosūtīju. Bet no viņa vēl mazāk cerību ko sagaidīt.
Bet Year 18 Day 310, 12:16 You have received 5,000,000 credits from the faction Rogue Squadron with the following message:
5,000,000 salary
vēl kaut kā attur visu pamest un iet freelance. Kaut gan - k gan es citu darītu šajā kosmosā. Katrā ziņā pabeigšu apbūvēt norīkoto planētu un tad gan neko jaunu laikam vairs neuzņemšos.
linkAtstaat ziimogu

un par metoo, vai kā tur pareizi [Oct. 19th, 2017|10:59 am]

mena
Saskumos, jo visu mūžu man licies, ka esmu vīriešu neievērota, negribēta, nevajadzīga. Un tagad padomāju, ka neviens mani pat izvarot nav mēģinājis, ne kā savādāk uzbāzties. Nevajadzīgā. Negribētā. Kārtējais apstiprinājums.

Vissmieklīgākais, ka jā, kopš uzzināju par šito metoo, staigāju apkārt un domāju, ka, fū, paldies dievam, man neko tādu nav nācies piedzīvot!! Un tikai šorīt no rīta pēkšņi kā pa pieri - aha, bet kā tad toreiz Lietuvā?? Izvarot gribēja "draudzeni", ar kuru biju kopā. Es atkal biju liekā, kas varēja iet. Es nekur negāju. Draudzene nepiekrita "izvirzītajām prasībām". Mēs aizstāvējāmies, mēs izkāvāmies, mēs atbraucām mājās ar zilām acīm un šķipsnām izplēstiem matiem, abas, bet mēs atspārdijām to čalīti. Mācība, ko guvu - pat viens nīkulīgs čalītis ir stiprs, un viena sieviete fiziski nevar "uzvarēt". Divas var.

Tagad prātoju - kāpēc to neuztveru kā baigo traumu?? Vai tāpēc, ka mērķis nebiju es?? Vai tāpēc, ka aizstāvējāmies, nevis piekritām?? Vai tāpēc, ka traumas nebija "smagas"? Vai tāpēc, ka mana psihe pieradusi visu slikto izmest ārā, un aizmirst?? Aj, aj, būs jārok dziļāk, jāparakājas, tā taču nevar būt...
linkAtstaat ziimogu

a par demogrāfiju... līdz galam nav izdomāts... [Oct. 19th, 2017|09:47 am]

mena
2 bērni ir mans skaitlis. 1 būtu par maz, 3 - par daudz. Fiziski un emocionāli. Finansiāli - tas protams, atkarīgs no prasību līmeņa pret sevi un dzīvi, man šobrīd ir ok.
Bet mani vēlarvien pārņem tādas foršas AWW :)) sajūtas ieraugot nesen piedzimušos cilvēkus.
Varbūt ja es būtu jaunāka, tad šitiem 2 resgaļiem paaugoties, tas fiziski un emocionāli mainītos uz to, ka vajag 3. Šobrīd man liekas nav vērts par to pat prātuļot.

Bet es gribu paprātuļot par ko citu - ir taču sievietes, kas gribētu 2 vai 3, vai 4 utt. un ir tam gatavas gan fiziski, gan emocionāli, bet galīgi nav - finansiāli!! Tīri teorētiski bērnu pabalsts ir tas, ko man un visiem noņem nost nodoklī un pēc tam atdod atpakaļ tiem kam vajag, piem., ir bērni. Ja es varētu "pa taisno" iedot kādai mammai, lai viņa varētu arī finansiāli atļauties bērniņu... AWWW :) bērniņi ir forši!! Bet es droši vien tā nedarītu. :D Tā kā "valstij" ir vien no manis jānoņem tie nodokļi!! :D Un man "no valsts" jāizspiež iespējamais maksimums visādu pabalstu veidā!! :D
Bet brīžiem man liekas, ka es taču mierīgi varētu atbalstīt kādu mammu, ja vien... Ja vien nebūtu jāmksā par privāto bērnudārzu!! Es vadu savus ķiparus uz privāto, kas ir turpat blakus pašvaldības dārziņam (un cik es nojaušu - celti vienā laikā un abi tieši bērnudārza vajadzībām!!), un nekādi nesaprotu, kas ir tie izredzētie, kas "ir tikuši" pašvaldības.

Bet ok, ok, ja jau dzimstība krītas, tad tā globāli domājot, ko tur uztraukties par bērnudārziem, drīz jau tur nebūs kam iet. Problēma atrisnināsies pati no sevis!! Voila!!

Un vēl - ko es nasprotu, un slinkums meklēt... par valsts budžetu. Es saprotu - mēs esam maza valsts, nodokļos tiek iekasēts tik, cik tiek iekasēts. Es saprotu, naudas nepietiek. Jāiztiek kā ir. Bet - ik pa laikam aktualizējas, ka Latvijā no budžeta procentos, salīdzinot ar citām ES valstīm vismazāk atvēl veselībai, ģimenei ar bērniem, utt. Tīri teorētiski tad sanāk, ja šiem jautājumiem atvēl procentos mazāk, tad ir jomas, kurām Latvija atvēl procentos vairāk, nekā citās ES valstīs, jo kopā taču jāsanāk 100%, grozies kā gribi. Tad kuras ir tās jomas, kurās Latvija % no budžeta atvēl vairāk nekā citās ES valstīs??

+ es esmu ļoti pateicīga par to, ko "valsts" man deva naudas veidā, kad piedzima mani bērni!! Ja man, piemēram, nevajadzētu maksāt nodokļus, bet krāt, pat ar domu par mērķi (dzīvot veselu gadu! pa māju, kad piedzims bērns, divi bērni!! ), es nekad nesakrātu!! Tāpēc milzīgs paldies visiem, kas maksā nodokļus!! Nopietni!!
link1 ziimogs|Atstaat ziimogu

[Oct. 19th, 2017|10:10 am]

santech
Agrāk visas reizes bija stresi par pārvākšanos. Jo nu kārtējo reizi, mazāk kā gads, mazāk kā pusgads riņķī. Šoreiz kaut kā mierīgāk. Laikam arī pārvākšanās āda biezāka uzaugusi. Šoreiz beidzot iemesls tā kārtīgāk pareducēt savu miskastes krājumu. Jo otrreizējos izejmateriālus vienmēr var dabūt, lai kaut kādus sūdiņus taisītu. Bet kad es pēdējo reizi esmu kādu sūdiņu uztaisījis - neatceros. Arī pēdējā dzīvesvietā, kas točna kā studija darbnīca varēja būt. Varēja būt, ja dēļ īres maksām/algas apmēra pašam nebūtu jābomžojās. Kā jau esmu minējis - tinkeringu pārcelšu uz virtuālo vidi. IRL kaut kādu minimumu. Ā - šovakar varētu nofilmēt ugunsgrēku - sadedzināt vienu lietu, ko esmu taisījis, lai nav jāvelk līdzi. Jo nu - reducēšana. Varbūt būs smuki. Kārtējais materiāls videomontēšanai.
linkAtstaat ziimogu

[Oct. 19th, 2017|09:50 am]

santech
šonakt daudz ko paspēju arī izsapņot. tik agri gulēt aiziejot. piemēram - humpīšos atradu foršu ādas jaku. nu - vecu, nolietotu, bet vēlaizvien stilīgu. un lētu. vienīgi lētums tāpēc, ka rokas-piedurknes bija no auduma. jebal.
linkAtstaat ziimogu

Skaists rīts [Oct. 19th, 2017|09:43 am]

qgmr101
[Tags|, , ]
[mood | happy]

Ārkārtīgi skaists rīts Pierīgā, ar miglu, sauli, dzeltenām kļavu lapām un visu.

UPD nopietni, tik skaists rīts, ka skaistuma overload
linkAtstaat ziimogu

[Oct. 19th, 2017|09:32 am]

santech
No praktiskās puses skatoties, to var saukt par kurināmā ekonomiju pirmspārvākšanās periodā. Bet kad gan es esmu bijis praktisks. Nu - aprēķinos. Vakar negāju mājās, jo bija tik labi vnk parubīties līdz rītam. Un tāpat vēl jutu, ka būtu vēl gulējis. No rīta kaķītis atkal mūs modināja. Šodien gan - pēc darba ātri uz mājām un
linkAtstaat ziimogu

#metoo un Mirsti, maita! [Oct. 18th, 2017|09:36 pm]

dzhindzhera
...un es pat nezinu, kur sākt. Ar tagadējo sajēgšanu vismaz reizes četras būtu gājusi uz policiju; un pāris gadījumos, kad nedarīju neko tagad tā sirsnīgi krāmētu, kamēr krīt. Sajūta bija drausmīga. Iemācīties ar to visu sadzīvot nav viegli, jo vienmēr kaut kādā idiotiskā kārtā es esmu bijusi vainīgā - pārāk atklāts tērps, lakoti nagi, dikti smaidīga, par daudz izdzerts, vai esmu atļāvusi labam paziņam palikt (uz dīvāna, starp citu). 
 
Uzjundīja šitas #metoo atmiņas un pāridarījumus. Un nē, es nebiju vainīga! Nē, es neprovocēju! Nē, es tik vien kā biju normāls cilvēks! un es pati neuzprasījos! Es nevienam pati virsū nelīdu! Un jā, man bija pretīgi un es jutos pazemota! Arī atcerēties ir pretīgi! 

Viens no viņiem ir bijis potenciāls darba devējs, no kā man izdevās aizmukt. Pārējie ir cilvēki ko es zināju, kas bija mani draugi, ar vienu no viņiem tas bija pirmais randiņš. Viens bija tētim labs draugs. 

Es nerunāju par brutālu izvarošanu ar sasistu seju, bet tiem dažiem kas piespieda pie seksa noteikti bija forši dragāt pa sauso īsi pēc es teicu nē! 

pis dirst, draņķis tāds!
link6 ziimogi|Atstaat ziimogu

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]