ievasko [entries|archive|friends|userinfo]
ziimogvasks

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Aug. 29th, 2015|09:18 am]

imago_dei

+ )
linkAtstaat ziimogu

pelīte [Aug. 28th, 2015|10:49 pm]

qgmr101
[Tags|, , , , , ]
[mood | impressed]

Šorīt gāju uz darba vietu un uz taciņas ieraudzīju nelielu, mirušu dzīvnieciņu. Pele. Neliela, beigta pele.

Un man kļuva tik labi un patīkami ap sirdi. Pelīte piedzima, rosījās, varbūt mazliet cieta, un nomira. Es esmu dzīvs.

Tobrīd pēkšņi man kļuva TIK ĻOTI skaidrs, ka es vēlos mazliet parosīties, kamēr esmu dzīvs.

Ļoti uzskatāms piemērs.

Tāds kā mikroapgaismības brīdis.

Pēc tam jau piemirsās, tikai tagad -- pirms gulētiešanas -- atcerējos.
linkAtstaat ziimogu

[Aug. 28th, 2015|10:08 pm]

sirena
uz saulkrastiem neaizbraucu toties pieliku pie sienas šahistus. lūk, šahisti:
link1 ziimogs|Atstaat ziimogu

Reizēm. [Aug. 28th, 2015|09:39 pm]
kjiimikjis
Reizēm uznāk nepārvarama vēlme kaut ko remontēt, un ja nav ko, tad vismaz demontēt.
Uznāca.
Vairs neesmu televizora īpašnieks (tiesa, neskatījos šamo, pat tad, kad biju). Tagad pieklātos uzsildīt lodāmuru un pārvērst tālrāža iekšas kaut kur potenciāli pielietojamu detaļu kaudzītē, bet šobrīd kaut kā slinkums. Tādēļ vienkārši sēžu un domāju par tamlīdzīgajām reizēm, kuras uznāk - reizēm. Šķiet, man bija pieci gadi, kad sencis sāka mācīt šo to no radiotehnikas, un tas, lai gan pa lielam atradies kaut kur otrajā plānā, tā īsti no manis nav pagaisis. Tiesa, viņš man iemācīja arī šo to no kokapstrādes, šo to no santehnikas, šo to no elektrības, no mājokļa remontdarbiem, utt. Un tas viss manī šad un tad atmostas. Neko darīt, ar to nu ir jāsamierinās. Reiz ne īpaši nopietni, bet nu bišķiņ tomēr, apsvēru domu dabūt sev otro vārdu "Remonts" (plāns sevī ietvēra iespēju izmantot faktu, ka neesmu kristīts, un ka varbūt caur paziņām es spētu sarunāt šito ar relatīvi brīvdomājošu mācītāju). Tiesa, remontēt ne vienmēr ir ko. Pareizāk sakot, vienmēr jau ir, bet ne vienmēr tas ir kaut kas pa fikso izdarāms. Ar demontāžu tādā ziņā ir vieglāk. Kaut kas allaž atrodas. Vai vismaz iepriekš demontētais jāsakārto pa kastītēm un plauktiņiem. The insides of things are beautiful. Let's see what they look like.
link1 ziimogs|Atstaat ziimogu

[Aug. 28th, 2015|05:55 pm]

hestia
Kāds atgadījums man lika šodien domāt. Kāds vīrietis, kas te parādījās, te atkal nozuda, tad kaut grib, tad atkal nav laika vai nezin kas, un tā aizvien, it kā nevainīga un nekaitīga rotaļa, nenozīmīgas īsziņas laika kavēšanai, cilvēki paknakstās viens ap otru, paskrubina kā cepumiņu, sadrupina un atstāj pēc sevis nenotīrītu galdu. It kā pārbauda paši savas spējas, vai vēl padodas kādai piebraukt, vai vēl visi orgāni un maņas vietā, un funkcionē kā senāk. Un tad viņš zvana nepieklājīgā laikā, un tad viņu ir pārņēmusi kaisle. Viņš stāsta par to, kā viņam padodas muguras masāžas, cik ļoti viņu interesē sievietes baudījums. Viss ir tā nevainīgi. Nekas un tomēr kaut kas, kaut kādi mājieni, kaut kādas gaidas. Un tad viņš atkal nozūd. Nozūd, lai beigās par to visu atbildētu, jā, zini, tu tāda sakarīga un vispār, bet es jau nespēju tev neko dot, tu jau gribi kaut ko skaistu, tādēļ es labāk vienkārši notinos. Mazliet apstulbu šī visa dēļ, jo ne es prasīju, ne man kaut ko vajadzēja, un tomēr pēkšņi es sajutos bišķiņ palietota un atstāta, paknakstīta, padrupināta, nevajadzīga, niecīga. Un tobrīd es sāku domāt par sevi. Dažreiz liekas, ka karma sit pa vienu un to pašu vietu, un jau kuro reizi saņemot sāpju impulsu jau tik labi pazīstamajā apvidū, ir tāds neticības pilns apstulbums. Atkal? Tiešām? Nopietni? Vai tad nepietiek?

Ko gan es varu pateikt tādam vīrietim? Ja tu neko nevari, tad sēdi un nevari un dzīvo savā nevarībā. Ja tu baidies tuvoties sievietei, kura gaida ko skaistu, tad nesāc citreiz, nemēģini, nevajag. Paliec, dzīvo savā nevarībā, dzīvo ar to. Jo sieviete, protams, gaida ko skaistu, ikviena sieviete to gaida un tas ir tikai normāli. Un kāda gan cita jēga no visa šī, ja ne kas skaists? Vai tad mēs meklējam neglīto dzīvē?

Tomēr galvenais ir tas, ko es varu pateikt sev. Ja karma tev atkal ir iegāzusi pa to pašu vietu, to, kur rindojas nevarīgie vīrieši visas tavas dzīves garumā, sāc beidzot mācīties. Visi šie vīrieši, sākot no tēva, kurš nevarēja būt tēvs un tomēr pastāvēja uz to, ka tāds esot, spēlēja šo neatzīšanas spēli — es neko nedodu, bet esmu tēvs un pelnījis cieņu, pelnījis tevi pamācīt un izteikt spriedumus. Un tev gribējās vemt no šīs divkosības, no šīs netaisnības, bet ko tu varēji, neko, vai tu atvēri muti un to pateici?, nē. Un turpinot ar visiem draudziņiem, kuri nespēja stingri nostāties tev blakus un būt tur, nē, labāk tikai ar vienu kāju vai pirkstgalu, labāk gļēvi aizmukt no kases, atstājot tevi maksāt par pirkumu vienai, aizgriezties, izlikties, ka tas nenotiek, glabāt savas vīrietības ilūziju. Aizskriet pa priekšu tumsā, kur notiek kas bīstams, glābt savu ādu un atstāt tevi vienu, nesaņemt tevi pie rokas, neaizsargāt. Jau kuro reizi sastopoties ar šo vīrišķo nevarēšanu un apstulbstot no tās, ir beidzot patiesi jāmācās mīlēt sevi. Pateikt, jā, es esmu skaista šajā brīdī un šajā ķermenī, man nekas nav jādara, lai tāda kļūtu, es jau esmu. Pateikt to un domāt to, līdz galam un patiesi sajust to, uzstādīt to par savas eksistences pamatu. Un saprast, ka esi pelnījusi to, kurš nostāsies blakus, kurš gribēs tuvoties skaistumam un dot tam ko labu nevis drupināt, nevis niekoties, nevis tagad gribu, vēlāk ne, tā gribu, citādāk ne. Saprast, ka tu vari pateikt, ko domā un jūti, ka negrasies pieņemt jebko un ka tev nav jānokaunas tādēļ, ka kāds cits kaut ko nespēj. Sev esi tu pati un tā mīlestība, ko spēj sev sniegt. Tu atbildi par sevi, mīļā! Tu atbildi par šo ķermeni, ko apdzīvo, par to, kādu pārtiku tajā stūķē iekšā un cik laba un vēlama tā ir tev, kā tā liek tev justies. Tu atbildi arī par to, ko atļauj citiem iebāzt šajā ķermenī un kāpēc. Tev nav nevienam jāizpatīk, gļēvi jāpiemērojas, jānorij, jāpiecieš, lai slepus krātu aizvainojumu un teiktu, ka visi vīrieši ir cūkas un dzīve pret tevi ir netaisnīga. Esi taisnīga pati pret sevi! Atzīsti sevi! Visu, ko tu jūti, visu, ko tu vēlies, nespēlējies ar sevi, nenoliedz sevi! Netēlo orgasmus, netēlo pieņemšanas, kur to nav, nestāsti, ka gan jau ar laiku viņš mainīsies! Nē, sāc tieši šobrīd un apzinies tieši to, kas ir. Lūk, tava dzīve, lūk, tu pati. Pieņem sevi un labestīgi piedod tiem, kas kaut ko nespēj. Tomēr uzstādi sev turpmāk mērķi spēt pašai priekš sevis, nedrupināt pašai sevi, nepievilt.

link

[Aug. 28th, 2015|01:59 pm]

sirena
Bet tagad es gribu stāvēt uz galda, ej nu saproti
linkAtstaat ziimogu

saņemies, ģevuška [Aug. 28th, 2015|09:49 am]

imago_dei
padoms
linkAtstaat ziimogu

Diena Nr. 17 b/a [Aug. 28th, 2015|07:07 am]

qgmr101
[Tags|, , , , , ]
[mood |awake]
[music |Vilciens]

Septiņpadsmitā diena bez alkohola, un ir ļoti labi :-)
Arī smēķēt gribas mazāk. Mazliet esmu "uzsēdies" uz kõlas, lai, tā sakot, kompensētu.

P.S. Laiks skrien tik ātri.
link3 ziimogi|Atstaat ziimogu

[Aug. 28th, 2015|02:15 am]

n_komentari

[phz]
Patīkams pārsteigums, nemaz nezināju, ka viņa prot dziedāt.
linkAtstaat ziimogu

[Aug. 27th, 2015|09:17 pm]

imago_dei
Gaisā aizejošos saules starus ķer melnas, spīdīgas lentes, kā nakts tumšās rokas, lido skārda bundžas, vējš dzenā sadriskātus kartona gabalus, uz bruģa guļ jakas un džemperi, milzums sīku lietiņu lodā apkārt kā mazi, vēja pieradināti zvēriņi. Pēc vieglprātīgas atbrīvotības, pēc pilnīgas bezrūpības smaržojoša diena. 

linkAtstaat ziimogu

[Aug. 27th, 2015|09:57 pm]

sieviete_tanks
Poll #20477 Vai ne
Open to: All, results viewable to: All

Labāk nožēlot

View Answers

Nepateikto/neizdarīto
1 (12.5%)

Pateikto/izdarīto
7 (87.5%)

link9 ziimogi|Atstaat ziimogu

[Aug. 27th, 2015|02:59 pm]

imago_dei
Eksperimentēju ar kādas dziļākas kristīgās apjēgsmes avotu lasīšanu, ķēros pie grāmatas par augustīnisko tradīciju.

+ )
link5 ziimogi|Atstaat ziimogu

[Aug. 27th, 2015|03:35 pm]

sirena
kā izrādās uz šīgada naktsmaiņu neiešu jo jāiet uz prāta vētras koncertu, (esmu aizgājusi totālā popmūzikā lol) kā arī skumdina, ka šogad tā notiek melnajā piektdienā un melnā piektdiena nav nekāda baržiņa pie Andrejsalas mola, kur var aizklīst prom no cilvēkiem un skatīties uz celtņiem. bet, skatīties uz celtņiem ir viena no manām mīļākajām nodarbēm, sasodīts.
link5 ziimogi|Atstaat ziimogu

Meh [Aug. 27th, 2015|01:57 pm]

sieviete_tanks
[Tags|]

Un kamër mam dumības galvā, tikmēr manis noskatītajiem virtubes skapīśiem beidzās atlaide
linkAtstaat ziimogu

[Aug. 27th, 2015|01:52 pm]

sieviete_tanks
Vienas dumības galvā
linkAtstaat ziimogu

[Aug. 27th, 2015|08:46 am]

windrider
Pēdējā laikā esmu kļuvis traki izklaidīgs. Viskautko aizmirstu. Tas galīgi nav labi.
link2 ziimogi|Atstaat ziimogu

[Aug. 27th, 2015|04:22 am]

sieviete_tanks
Pamodos īsti laikā, lai saprastu, ka tel izslēdzies, modinātājs nav bijis uzlikts un vēl pusstundiņu var pagulēt palasīt netus.
Pavasarī, balkona durvis pa nakti atstăjot vaļā, modināja putnu dziesmas. Tagad vilcienu braukšanas, iekrauşanas/izkraušanas skaņas. Kaut arī tas ir tālu - dienā nekad to nedzirdēt.
linkAtstaat ziimogu

vēl viena svarīga kļūda [Aug. 27th, 2015|03:46 am]

qgmr101
[Tags|, , , ]
[mood | satisfied]
[music |Cocteau Twins - Lorelei - YouTube : https://www.youtube.com/]

- pazaudēt humora izjūtu un uzpūsties

Tas ir letāli :-D
linkAtstaat ziimogu

histērija kolhōza kāpņutelpā! [Aug. 26th, 2015|09:02 pm]

qgmr101
[Tags|, , , , ]
[mood | bouncy]
[music |Орбита 4 Истерика #2 (Новый год!) - YouTube : https://www.yo]

Wow, tā taču kolhōza (RIP kolhōziņ, lai dzīvo ex-kolhōznieki!) kāpņutelpa: Орбита 4 Истерика #2 (Новый год!) - YouTube.

Man šis gabals vienmēr bija paticis (visi tie "vajag" un visas tās apņemšanās, tiešām histērija), un šodien kaut kā nejauši (strādāšanas vietā) sanāca paskatīties video.

Re, kā.
linkAtstaat ziimogu

prrrrrroookrastinācijaaaaa, b*e [Aug. 26th, 2015|08:39 pm]

qgmr101
[Tags|, , ]
[mood | pessimistic]

ak prokrastinācija, ak tu m**ka
linkAtstaat ziimogu

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]