ievasko [entries|archive|friends|userinfo]
ziimogvasks

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

kortēz tekilas alus [Feb. 10th, 2016|12:58 am]

santech
Šodien pilns plaukts. Varbūt arī vakar bija kastēs galā, bet šodien kasti paņēmu. Atvēru gan divus. Jo nav jau viss jāizdzer.
linkAtstaat ziimogu

kaķis pie stūres un kaķi ar mūzikas instrumentiem [Feb. 9th, 2016|09:57 pm]

qgmr101
[Tags|, , , , , ]
[mood | pleased]
[music |Holy Fuck - Red Lights - YouTube : https://www.youtube.com/w]

Kaķīši ^_^ Holy Fuck - Red Lights - YouTube.
link1 ziimogs|Atstaat ziimogu

Nr.366 [Feb. 9th, 2016|09:17 am]

hederas_sieva
[Tags|]
[mood |fu*k you all]
[music |SWH]

Vakar pusmigusi ievēlos darbā un jau no rīta veidoju dažādas shēmas, lai klusi un nemanāmi pazustu no valsts krēsla (acīmredzot vecums ir atnācis, nu nespēju vairs divas nedēļas strādāt bez brīvdienām, kas ir skumji, jo tuvojas laiks, kad divās nedēļās viena brīvdiena ir absolūta norma). Pēcpusdienā, kad biju diženo plānu beidzot gatava īstenot, kolēģe rātni salauza laminatoru, es veikalā iegājusi tā arī nesapratu, ko es tur gribēju darīt, bet diena noslēdzās perfekti - 22.00 vienkārši izslēdzos.
linkAtstaat ziimogu

[Feb. 8th, 2016|04:48 pm]

ziimogvasks
Vakar bijām uz klinšu istabu aizgājuši, šodien biki stīvi kauli muskuļu sāpīte.
linkAtstaat ziimogu

[Feb. 5th, 2016|05:53 pm]

piromaans
Man pohuj, ka Tev ir divas mašīnas, divi dzīvokļi... Ielīda man blakus stāvvietā, kā viņa tiks iekšā, tā ir viņas problēma, 10 minūtes kaut ko skaidroja, bet, ja Tev ir dzīvoklis blakus kāpņutelpā un blakus mājā, tad atstāj savu sūdu pie savas kāpņutelpas, vai blakus mājas. Nākošreiz zinās, kā parkoties, vai arī es uzzināšu cik maksā mana auto krāsošana... Jaukas brīvdienas, kuce :)
linkAtstaat ziimogu

[Feb. 5th, 2016|03:39 pm]

n_komentari

[iive]
jā, protams, šis ir tekošais mēnesis, pilošais un plakšķošais.
linkAtstaat ziimogu

[Feb. 5th, 2016|10:22 am]

imago_dei
Lasu patlaban vienu savdabīgu grāmatu, tas ir romāns, kurā ik pa laikam tiek pieminēti dažādi vēsturiski notikumi. Citi ir jau zināmi, citi - ja ne zināmi, tad šķiet, ka tā varētu būt bijis un vajadzības gadījumā var satīmekļot informāciju, kas to apstiprina. Bet ir arī tādi, kas šķiet gan iespējami (impossible is nothing), gan arī apšaubāmi un par tiem īsti neko neizdodas atrast.

Šajā gadījumā mani konkrēti interesē stāsts par to, ka pagājušā gs 50tajos padomju 'primātu izpētes centrā' netālu no Abhāzijas galvaspilsētas Suhumi katru rītu saulē tikusi iznesta koka skulptūra, kurā atveidots krustā piesists rēzus pērtiķis. Tam bijusi dubulta nozīme - gan kā ņirgāšanās par kristietību, gan arī kā jaunā laikmeta tehnoloģisko iespēju demonstrācija - pērtiķim nebija skalpa un no tā galvaskausa spraucās laukā vadi.

For realsies?
linkAtstaat ziimogu

[Feb. 5th, 2016|07:22 am]

imago_dei
cathedral


p.s. to šeit ieliku tāpēc, jo man šķiet, ka briedis katedrālē izskatās daudz skaistāk, majestātiskāk un dīvainā veidā arī iederīgāk par jebkuru cilvēku, statuju vai gleznu.
link2 ziimogi|Atstaat ziimogu

[Feb. 4th, 2016|10:16 pm]
evia
Vasarās es neticu tumsai, bet ziemās - tumsa esmu es.
linkAtstaat ziimogu

Picas šķēli? [Feb. 4th, 2016|08:47 pm]

qgmr101
[Tags|, , , , ]
[mood | hopeful]

link3 ziimogi|Atstaat ziimogu

[Feb. 4th, 2016|07:48 pm]

windrider
[Tags|]
[music |Skyforger]

Nu tā. Pagājušās piektdienas pēdējās darbdienas nelielā grūtsirdība vakarā tika noskalota ar litru medalus un jaunajā darbā ierados možs un daba spara pilns.
Uzreiz jāsaka, ka spēriens pa pakaļu ir nostrādājis. Jaunie apstākļi un cilvēki ir panākuši to, ka tik saspringti un dinamiski strādājis kā šajās pēdējās četrās dienās es diez vai vispār kādreiz esmu. Ar kolēģiem ļoti ātri izdevās atrast kopīgu valodu un laikam mana pieredze ļāva jau dažu dienu laikā saprast ko no manis prasa un kā lietas tiek darītas šeit. Galu galā tās jomas tomēr ir diezgan tuvas. Protams, vēl daudz ko nezinu un ne līdz galam saprotu, bet tagad esmu pilnīgi drošs, ka tikšu galā. Esmu jau bijis pirmajā izbraukumā un vēl vairāki ir ieplānoti, tāka jārullē tik uz priekšu.

Un jā, iepriekšējā darba vieta tomēr sarūpēja labu atvadu dāvānu. Kopā ar pēdējo algu samaksātās neizlietotā atvaļinājuma kompensācijas sastādīja nepilnu pusotru tūkstoti eiru. Ironiski, bet tā ir lielākā summa ko man darbs jebkad bija vienā reizē samaksājis.
linkAtstaat ziimogu

Viens pamatīgi nesadzirdēts komentārs. [Feb. 4th, 2016|02:16 pm]

n_komentari

[iive]
Violent psaik.
linkAtstaat ziimogu

[Feb. 4th, 2016|01:43 am]

santech
Tā kā es nemāku põzēt, tad atskaitei bildes tagad mebūs. Bet tas nemaina faktu, ka man frizūrai apdeits, par ko es vēl nezinu kā pateikties. Tāpēc tagad vēl kuš.
linkAtstaat ziimogu

Filmiņas: Lucy (2014) [Feb. 4th, 2016|01:38 am]

qgmr101
[Tags|, , , ]
[mood | excited]

Lucy (2014) - IMDb

Kaut kad redzēju treileri un ieskaitīju "neskatīties, tb., skatīties, ja nekā cita nav" kategorijā.

šovakar/šonakt noskatījos

mainīju domas

idiotiskuma un lieliskuma/stilīguma maisījums :-) -- un tad tu beigās ieraugi "Luc Besson" un viss daudz kas kļūst skaidrs (5 elemenc! 5. elemenc!)


ļoti patika -- jo nu come on, neviena filma nav par "ticamības momentu" (priekš tam ir dzīve, lol), filmiņas ir par prātiņa sakustināšanu tādā vai citādākā virzienā un rezonansē

Brāļ/māsfilmu Transcendence (2014) - IMDb noskatījos jau pasen. Lūsija rullē vairāk par transcēdenci :-)
Topiņš šofilmveidīgo būtu tāds:
1. Lucy
2. Limitless (2011) - IMDb (of hōrse)
3. Transcendence

P.S. Bet beigās tomēr pērtiķīte nepastiepa plaukstu, bet es tā gaidīju
linkAtstaat ziimogu

Kūciņu? [Feb. 3rd, 2016|10:26 pm]

qgmr101
[Tags|, , , , , , , ]
[mood | amused]

linkAtstaat ziimogu

infomercial [Feb. 3rd, 2016|10:17 pm]

qgmr101
[Tags|, , , ]
[mood | indifferent]

No rīta Radio 5 ziņās stāstīja kaut ko par bērnu drošību internetā, ka esot kaut kur kaut kādam uzticības tālrunim (laikam) palielinājies zvanu skaits par šo tēmu.

Pēcpusdienā zvana no LMT -- vai jums būtu brīdis sarunai par bērnu drošību internetā.
linkAtstaat ziimogu

[Feb. 3rd, 2016|01:19 pm]

santech
Besī pacienti, kurus (pelnīti) pasūta, bet vēl atnāk pēc papīra. Vakar tāds gadījās. Šeit derētu tā meme ar "neesi tāds kā viņš".
linkAtstaat ziimogu

Nr.365 [Feb. 3rd, 2016|09:22 am]

hederas_sieva
[Tags|]
[mood |fu*k you all]
[music |klusums]

Ja neskaita pirmdienas eleganto notizlošanos pie ārsta, tad vakardien kolēģus žilbināju ar plašāka mēroga tizlošanos. Tā nu sanāca, ka vakar kā reiz bija tā diena, kad manā darba vietā dažādu iemeslu vadīta ieradās Taupīgā lībiešu krasta vadone (un mana "cien".ex-priekšniece). Tā kā manā kantorī bija ierīkota noģērbtuve, tad mūsu "priecīgā" atkalsatikšanās bija diezgan neizbēgama. Bet... ieraugot viņu, es visai raitā riksī ieskrēju pie sava priekšnieka, paziņoju, ka nevienu viņa komentāru dzirdēt nevēlos un pāris minūtes pastutēju skapi. Par laimi kafijas pauzē viņa netika satikta, bet man darba galds pāvērtās par netīro trauku novietni, kas mani darija diezgan īgnu. Dienas izskaņā kantoris atkal pārvērtās par saģērbtuvi un arī šoreiz es raiti ieslīdēju priekšnieka kabinetā (ja neņem vērā faktu, ka mana ex sagribēja izvērst īpaši garu sarunu ar manu priekšnieku un es stāvēju aizdurvē cenšoties pat neelpot, viss bija samērā ciešami).
 un visā visumā - šorīt ziņās novēstija, ka LV nacionālais sporta veids - kūlas dedzināšana ir atklāts.
link1 ziimogs|Atstaat ziimogu

Dienas komentārs [Feb. 2nd, 2016|08:16 pm]
kjiimikjis
"That molecule looks like an upside-down horse!"
link1 ziimogs|Atstaat ziimogu

Es vēlos [Feb. 2nd, 2016|09:51 pm]

zigis_miezitis
[mood | apathetic]

Viņa pamodās no vēja brāzmas, kas draudīgi atrāva vaļā logu. Logs, skaļi čīkstēdams, prasījās pēc uzmanības un liedza meitenei no jauna iemigt. Istabā bija vēss, taču, noslēpusies zem biezas segas, viņa jutās droša. Tomēr drīz vien viņas prātu sāka pārņemt nomācošu sajūtu virpuļvētra, pār kurām viņa nespēja valdīt. Trīcošām rokām meitene mērķtiecīgi sniedzās pēc zāļu pudelītes uz naktsgaldiņa, klusām pie sevis ko murminādama. Norijusi divas, viņa tām uzdzēra ledainu ūdeni. No viņas neveiklajām rokām izlidoja ūdens glāze un izšķīda pret grīdu. Meiteni tas nesatrauca un viņa turpināja slēpties zem siltās segas.
Istaba, kurā teju iespraucas gaisma caur tās netīrajiem logiem. Plaisas griestos, kas caur sienu atlobījušāmies tapetēm, beidzās iztrūdējušos caurumos dēļu grīdā. Pelējuma smaka un vēja iekustināta loga čīkstoņa.
Meitene nekustīgi blenza nekurienē gaidot, kad viņas prātu pārņems vielas, kas bija uzsākušas cīņu pret virpuļvētru. Drīz vien iekšējais vējš sāka pierimt. Iestājās apātija. Visai mierīgā meitene turpināja sastingumu vēl kādu brīdi, līdz spēja bilst dažus vārdus. Apātijai draugos nāca ziņkāre. Un tad viņa ievēlējās.
Nekavējoties viņas priekšā sākās pārmaiņas. Tapetes - nodilušas un gadu desmitiem vecas, sarullējās atpakaļ uz sienas, kuras plaisas atkāpās līdz griestiem, līdz izzuda pavisam. Pelējuma smaku nomainīja gaisā virmojošu ziedlapiņu aromāts. Grīdas dēļi atdzīvojās, jaunai koksnei aizvelkot ciet visas savas nepilnības. Čikstošie logi aizvērās un istabā iespīdēja sildoša gaisma. Visas krāsas nomainījās un drīz bija sajūtams vasarīgs siltums. Stiklu pa stiklam, lāsi pa lāsei glāze atgriezās viengabalaina uz naktsgaldiņa.
Meitene, izlīdusi no segas, piecēlās kājās, sevi aplūkoja un ievēlējās vēlēšanos. Nepagāja ne mirklis un viņas drūmi pelēkais, caurumainais naktskrekls pārtapa par krāšņu kleitu. No krāšņas kumodes viņa izvilka adatu. Vecu un norūsējušu. To ielikusi kabatā, viņa turpināja vēlēties. Aiz katra viņas soļa, drūmā realitāte pārtapa par pasakaini krāšņu pasauli.
Pavērusi dzīvokļa durvis, viņa pavēlēja kāpņutelpas spuldzītēm pārvērsties par antīkiem gaismekļiem un dusmīgiem kaimiņiem par miermīlīgām statujām, kas savā nekustībā nespēja graut meitenes dienu.
Aiz greznām parādes durvīm parādījās ārpasaules aina - stindzinošs vējš, slapja sniega un trūdošu lapu virpulis, kuru papildināja dubļainas takas ar mānīgām peļķēm. Lieliska diena pastaigai. Viena vēlēšanās un drūmais mežs pie mājas pārvērtās zaļojošā biezoknī, kurš aši slējās stāvus augstās klintīs, drīz vien atstājot meiteni milzīga kalna pakājē. Tam sekoja vēl viena vēlēšanās, lai sniega sega pārvilktos pār kokiem un atdusētos kalna virsotnē.
Vēsi. Ar elegantu knipi meitenes kleita pārklājās ar biezu kažoku. Basās kājas tika ieautas siltos zābakos. Ievilkusi dziļu elpu, viņa spēra soli pretim savai iztēlei.

Apātiskā meitene vēlējās justies vientuļa un tūliņ pat viņu pārņēma stindzinoša pamestības sajūta. Mazliet apdomājusies, viņa vēlējās pēc tuvības. Acumirklī viņai blakus uzradās divi tēli, ko viņa nepazina. Meitene vēlējās pēc kopīgām atmiņām un sarunām. Viņas apziņu sāka aizpildīt iedomāti brīži, kas šos svešiniekus pārvērta draugos. Viņa lāva sev sajust prieku un tūlīt viņas vientulība tika slāpēta. Šis sajūtu gradients spēcīgi strāvoja caur visu viņas ķermeni. Pievērusi acis, viņa centās izbaudīt šo eiforijas sajūtu, līdz turpināja ceļu kalnos ar jauniegūtajiem, taču tik pazīstamajiem draugiem.
Un tomēr viņu nepameta mākslīguma sajūta. Iedomu emocijas bija pietiekoši labs aizstājējs ārpasaules maskēšanai, taču trūka teju šķipsniņa ticības, ka tas viss ir pa īstam. Tomēr viņa centās. Centās saskatīt patieso maldinošajā un atdoties šiem māņiem.
Pastaiga viņu gurdināja. Kalna virsotne likās neaizsniedzama un tāla. Ar domu un rokas vēzienu, viņa slēja klintis zem savām kājām, kas pacēla viņu augšup, augstāk par tālumā šķietamo virsotni. No šīs virsotnes viņa spēja saskatīt visu apkārtni. To, ko viņa neredzēja, to viņa ievēlējās. Pilis, ezerus un upes viņa gleznoja ar savu iztēli.
Apgriezusies, meitene lūkojās uz draugiem, kad bezrūpīgi baudīja ainavu. Visaugstākā kalna galā viņa vēlējās, kaut šie draugi nīstu viens otru. Meitene savērpa nepiedodamu nodevību, kas viņas iedomu draugus atsvešināja vienu no otra. Viņa iepazīstināja šos tēlus ar agresiju, kam drīz vien sekoja cīņa.
Meitene lūkojās uz sitieniem, kas arvien biežāki un naidīgāki mijās ar asins lāsēm. Viņa centās ko sajust, taču bez ievēlēšanās to nespēja, tādēļ uzbūra skumjas, satraukumu, bēdas, prieku un uzbudinājumu. Meitene vēlējās šīs sajūtas uz ādas, pie sirds vai kā šermuļus, kas caurstrāvo viņas ķermeni. Ievēlēšanās to darīja mākslīgu. Viņa joprojām jutās tukša un izsmelta - vienīgās patiesās sajūtas, kas viņu nekad nebija pametušas, brīžiem tām slēpjoties aiz iztēles priekškara. Lai ko arī viņa mēģinātu, to drīz vien grāva racionālais prāts.
Teju padevusies, meitene izvilka no kabatas norūsējošo adatu un pārvērta to asā duncī. Šo iztēles rīku viņa pasniedza vienam no iedomu tēliem, kurš trieca to otram krūšu kurvī, pārvēršot to asiņaini nekustīgu. Viņa taujāja tēlam pēc sajūtām, taču tas klusēja.
Pati nebildusi ne vārda, meitene vēroja nāves ainu, kas nespēja viņai sniegt pat vilšanos. Ieskatījusies acīs slepkavam, viņa lūdza sev radīt intīmu sajūtu jucekli, kas viņus abus saistītu. Drīz vien izmisusī meitene spēja saredzēt kopīgus tuvības brīžus. Viņa spēja saskatīt sevi kā cilvēku, kam šī būtne ir rūpējusi.
Pirms šajās sajūtās iezagās maldi, meitene aši sev lūdza pēc kontrasta. Tūlīt pat viņas mīļotais pastiepās un sniedza viņai nazi, kas meitenes rokās acumirklī uzšķērda viņa paša rīkli.
Meitene sastinga, taču cerība sajust patiesas jūtas bija veltīga.
Pasaule ap viņu raustījās, uz brīdi ļaujot realitātei izlauzties caur iztēles važām. Viņa vēlējās, lai viss izzūd. Tūlīt pat asins lāses, akmeņi un sniegotā sega virpulī pameta viņas iedomu pasauli, atstājot viņu drūmā, vēsā mežā plānā naktskreklā. Viņas rokās duncis pārtapa par adatu, kas asiņoja no pirkstā izdurtās rētas. Vismaz to viņa juta.

Meitene zināja, ka nākamā diena viņai nesīs jaunus draugus, ja vien viņa to vēlēsies. Viņa arīdzan zināja, ka spēs nomirt kaut mākslīgi laimīga, ja vien to vēlēsies. Viņa spēja badu un skumjas aizstāt ar laimi, vismaz tik ilgi, līdz viņas ķermenis atteiktos uzturēties viņas iedomu pasaulē. Bet to viņa vēlējās citudien.
linkAtstaat ziimogu

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]