Ja man nepievērš uzmanību, ir vairākas reakcijas alternatīvas:
1) es nepamanu, ka man nepievērš uzmanību, jo man to tai brīdī nevajag;
2) es pamanu, ka man nepievērš uzmanību, man to nevajag, bet es pieprasu to;
3) es pamanu, ka man nepievērš uzmanību, man to vajag, un es pieprasu to;
4) es pamanu, ka man nepievērš uzmanību, bet es nezinu, vai man to vajag. Un tad es nezinu, ko darīt.

Šīs pārdomas nāca kontekstā ar being alon in a middle of a crowd. Vai aiziet noskatīties filmu ir kopā pavadīts laiks? Teorētiski jā. Vai randiņš pie biljarda galda, kad katrs ir nofokusējies uz spēli palīdz iepazīt otru? Kaut kādā ļoti šaurā realitātes jomā jā.
Kolektīva bēgšana no realitātes vai ilūzija par jēdzienu iepazīšanās un būšanu kopā.

Nākampavasar ar braukšu draudzeņbraucienā uz Kanāriju salām vai kādām citām siltām zemēm. Tā kā ir muļķīgi domāt, ka kaut kad nākotnē izdarīšu TO un TAD būšu laimīga, tad šobrīd baudu gaidīšanas prieku.

Ar tūristu bildēm un "nostājieties, lai varu jūs nofotografēt" mani nebarot un nekaitināt. Riebjas organiski, un es ceru, ka ziepjtrauku īpašnieki novērtē, ka es izdaru viņiem lielu pakalpojumu. Neiebilstu, ja ziepjutrauku īpašnieki knipsē pa labi un pa kreisi, ja jau tā gribās, tikai dieva dēļ, neprasiet pozēt, pagaidīt vai atkārtot. Mirklis ir pagājis, tā ir tava problēma, ka neesi noķēris.

Fotogrāfija ir (1) kaut kas, ko cilvēks dara kvalitatīva vaļasprieka dēļ nesagaidot, ka viņam kāds pozēs, vai arī (2) vairāku cilvēku vienošanās par kaut kādas kompozīcijas iemūžināšanu noteikta mērķa dēļ. Protams, ir pieļaujami izņēmumi ar "nofotografē mani šeit" vai "uztaisi tūristu bildi", bet lai tie sauktos par izņēmumiem, tiem jābūt pietiekami retiem.

Bilance varētu būt šāda:
1. Noskaidroju savus limitus, kādu slodzi varu izturēt šādā stāvoklī. 2 dienas uz kājām + sēdēšana laivā + nedaudz (tiešām nedaudz) paairēšana + sakopšanās vakarā radīja sajūtu, ka gribētos ārsta viedokli, vai ar mani tiešām viss kārtībā.

2. Nogurums bija tik liels, ka tikai ar piespiešanos spēju laipni un autopilotā atbildēt uz laba vēlējumiem telefonā.

3. Cilvēkus var garšīgi un ekonomiski pabarot ar... šašliku. Proti, tirgū nopērk cūkgaļu par ~2.5 Ls/kg un liek kārtās: gaļa / pipari . Marināde: ļoti daudz sīpolu, citronu un skābais lētais vīniņš, saliec kārtās gaļa/pipari vai citas garšvielas / citroni / sīpoli. Pārlej ar vīniņu, atstāj uz nakti ledusskapī un pirms cepšanas apkaisi vēl ar sāli. No 1 kg vismaz 3 cilvēki būs paēduši.

4. Šorīt atnācu superagri uz darbu, lai noskaidrotos, ka varēju pavadīt mierīgu, nesteidzīgu brokastu rītu kopā ar mīļumu. It kā jau labi, ka viss ir sakārtots tieši tā, kā klients to vēlējās redzēt, bet vairāk par visu pēckāzu jubilejā gribējās vienkāršu divvientulību šorīt.

iztukšītis.

Laidiet mani mā.

Pusdienās Selgas cepumi, koliņa, tortīte un melone.
Un brīnos vēl, ka +4 kg.

Cmon, bet tas taču ir loģiski, kaut gan portālā ziņa pasniegta kā briesmu lieta. Krīzes laikā mazajiem uzņēmumiem jāsamierinās ar algām (un labi, ja tā!), nevis peļņu.

Otrs, pārskatot lielo šefu algas, brīžiem liekas, ka es esmu kaut kāds lūzeris, ka nestrādāju uzvalkotā darba vietā ar tūkstošos mērāmu algu no 9.00 līdz ... Tad arī es varētu atļauties dzīvot šikā dzīvoklī, pirkt zīmoldrēbītes, braukt ar luksus mašīnu un nebesīties par salasītām mēbelēm virtuvē, bet gan baudīt foršu virtuves iekārtu un iepirkties Stokmanā.

Man šodien ir lepnums par pata un prieks par meiteens.

Šorīt trolejbusā noklausījos divu jauniešu / topošo intelektuāļu / laikam 12 klases beidzēju sarunu par izglītības reformu un to, cik ļoti valdiba nemāk izdarīt acīmredzamas un loģiskas lietas. Piemēram, augstskolu apvienošana (cik tur 40-un augstskolas uz 2 miljoniem iedzīvotāju), sašutumu par izglītības kvalitāti un Ekonomikas un kultūras augstskolas zemo līmeni utt. (Man no malas tas gan izklausījās pēc pašipausmes un pašprieka, ka viņiem ir viedoklis un izpratnes aizmetņi par valstī pastāvošo situāciju, kas ir nekam nederīga.)

Nevilšus atcerējos bijušā komentāru gadus 6 atpakaļ par to, kāpēc es viņam patīku - "Tev vēl ir tā dzirksts acīs, tā jaunības enerģija, kad gribas kaut ko izdarīt, kad ir mērķi un vēlme kaut ko izmainīt." Dzīves pieredze noēd ij motivāciju, ij vēlmi kaut ko izmainīt.

Uz priekšu, jaunieši, jūs esat mūsu cerība uz pārmaiņām!

Esmu divus soļus no tā, lai ieblieztu maksātnespējas pieteikumus klientiem-nemaksātājiem.

Dzīvība priekš manis ir vienīgais pasauļu brīnums,
un matēriju dažādība - estētika.

Vot tā. Tagad arī es no vienkārša lasītāja kļuvu par uzbraucēju.
Sitiet mani komentāru krustā! ;)

Un atkal jau ēst gribas. Šitā visu laiku.

Stāvu virs manis jau labu laiku kaut kas vibrē. Mobilajam tā kā par ilgu...

Reģu ugunsgrēkā cietušo tuvinieki ir pieprasījuši morālās kompensācijas - 1000, 500 lati un tamlīdzīgi. Nesaprotu. Tā ir kaut kāda vietējā takse par tuvinieku traģisko nāvi?

..vidējais Latvijas iedzīvotājs uz svešu cilvēku vispirms sabļauj vai pieņem, ka svešais ir idiots. Svešajam, savukārt, pirmajā sarunā ir jāpierāda, ka viņš tāds nav.

Tāda apgrieztā nevainības prezumcija.

Žurnālistu vidū ir pāris vārdi (piemēram, Andris, Aivars, Jānis, Ainārs utt.), kas ir īpaši populāri. Sabiedrībai šie vārdi patīk, un tāpēc žurnālists, kalpojot sabiedrībai, šos vārdus presē lieto uz nebēdu. Vietā un nevietā, galvenais, ka populāri.

Eh. Ja kāds pārbaudītu žurnālistu info pirms publikācijām...

Mani interesē patas feedback par pavadītajām brīvdienām...

Es ņespēju ikdienā izsekot līdzi Latvijas Vēstnesim, MK.gov.lv un em.gov.lv publicētajai informācijai, jo tās objektīvi ir nenormāli daudz, tā parasti ir "paslēpta", un ne visa uz mani attiecināma.

Kad vienreiz valsts iedomāsies savās mājaslapās ieviest funkcionējošu RSS? Ekminam ir rss, bet.... tikai uz preses relīzēm. Ko man darbā dod, ka es info uzzinu reizē ar žurnālistiem, turklāt ne par visām tēmām, kas mani interesē???

Vai arī MK.gov.lv - cik reizes es neesmu zvanījusi un lamājusies, lai sakārto jaunumu sūtīšanu uz epastu - ko tas dod, ka tu vari pierakstīties, bet uz epastu neko nesaņem?

Karoč, userfriendly fucking only.

Ar šo publiskoju, ka pata ir man apsolījusi līdz 05.05.2009 plkst. 23.59 uzrakstīt 40 lapas no sava maģistra darba. Ja viņa to neizpildīs, viņa man samaksās 150 Ls, kurus man būs jānoziedo katoļu baznīcai.