Tādas kā gaviles laužas uz āru. Tāds kā prieks, tāds kā klusi jaušams asns, kas signalizē par to, ka ceļos, ka augu, ka saule arī mani apstaro.
--------------
Un pretstatā drūma apjausma, ka "tur, ārā" tāpat notiek cīņa par enerģiju. Ka mīlestība nav visa jēga un pasaules pamats. Ka lielākā daļa cilvēku perheps tādas marionetes vien ir. Ka ļaujam sevi izsūkt un parņemt un pakļaut.
--------------
Bet tas asns pagaidām ir tādā tumši zaļā krāsā - var just, ka augšanas paātrinājumam viņš sparojas. Jā, darbs ar sevi. Un prieks. Prieks arī par to ka augšana neizslēdz līdzāspastāvēšanu ar mīļajiem. Vismaz pagaidām ne.
--------------
Brīžiem sāp tas, ka, ņemot nost liekās saites no sevis, sanāk citus sašokēt. Bet nu neesmu es jums enerģijas donors. Lai tā ir mana izvēle, kam dot un kam nē, kad dot un kad nē.