Nevilšus ienāca prātā Lilles - tobrīd eiropas kultūras galvaspilsētas apmeklējums pagājušā gada oktobra beigās. Tobrīd braucām ar Tīnu - product designer un manu kaimiņieni, ar mērķi apmeklēt kādu izstādi (nosaukumu neatceros). Arī neesot designer lauciņā, šorīt konstatēju, ka man šeit, Latvijā, pietrūkst tās fantastiski kolorītās un brīvās atmosfērās. Tā, ka 3. stāvā dzīvoja Joana, Taizemes modes dizainere, kas vienā pēcpusdienā no maniem latviešu zelta matiem uzaisīja japāņu griezumu, kafijkrūzes ar Tīnu un idejas par grāmatas rakstīšanu. Garo diskusiju un globalizācijas studēšanas virtuvē, un Ādama (kaimiņa no Skotijas) pārsteidzoši labā ieraksta - izrādījās, ka viņam ir sava grupa Edison.
Damn, kas man ir šeit? Kas mani te tur? Virtuve ar vakardienas pankūkām, kuru šorīt vairs nebija? Vai arī darbs, kas dod mierīgus ienākumus? Whatever.
Nepietiek ar to, ka "ir jau it kā labi, kuš kuš". Drosmi man pavairot.