Tehnoloģiski advancētajiem frīkiem tā varbūt ir parasta lieta, bet man tas bija "notikums".

Braucu ar bugeli, blakus stāv vīrietis. Izvelk savu telefonu, novelk - oj, 39, ko tik maz, iepriekš taču bija 61. Es ieinteresējos. Vārds pa vārdam un noskaidroju, ka šim telefonā spidometrs. Es vēl vairāk interesējos. Viņš ar manāmu pārākumu: ai, nu bet tas jau tikai HTC, androīdā. Es (no savas prastās, nestilīgās jaciņas) velku ārā savu HTC Desire, un - jā, jā, androīdā, kā to programmiņu sauca? Jāizbrauc nākamreiz ar sēžam-bugeli, jānokačā.

Domāts darīts - pirmajā sēžambugeļa braucienā esmu atradusi un jau kačāju aplikāciju, otrajā braucienā - uzinstalēju un jau noskaidroju, ka sēžambugelis iet 3 reizes lēnāk nekā t-veida bugelis.

Āķis lūpā - mēru savu ātrumu uz slēpēm un vairs tik ļoti nebaidos no stāvajām nogāzēm, jo vajag taču pārspēt iepriekšējo max ātrumu!

Bet stāsts par to, kādi laiki pienākuši - (1) pat uz kalna cilvēkiem līdzi mobilie, (2) pat slēpojot varam UN sērfojam internetā un (3) tiekam pie konkrētajam brīdim vajadzīgās aplikācijas.