Mans vīrietis mani šodien patīkami pārsteidza. Ar to, ka bija Vīrietis, ko apbrīnot un kuram blakus sajusties kā vājai sievietei.

Karoč, februārī ievācāmies mājā, līgums uz gadu, bet iešāvām sev kājā ar punktu "30 dienas iepriekš brīdinot, puses drīkst lauzt līgumu." Karma jāatrādā (no iepriekšējā dzīvokļa aizgājām diezgan nelaipni), tāpēc šoreiz saimnieki uzmeta mūs. Bet uzmešanas akts arī bija tas, kā dēļ mēs ar AB secinājām, ka neesam tomēr mietpilsoņi vai vidējie latvieši.

Uzmešanas de jure iemesls ir ziepju operas cienīgs konflikts starp saimniekiem (tipiski krievi) un jaunpienācējiem kaimiņiem (tipiski latvieši). Kaimiņš grib būvēt sētu un nomēra savas robežas, kas, izrādās, krietni sašaurina piebraucamo ceļu un skaidri norāda, ka saimnieki ir ar 1/4 pagalma bruģa iebraukuši kaimiņa īpašumā. Kā teikt, septiņreiz nomēri, pirms būvē sētu.
Saimnieki : Nafig jums te sētu būvēt, te jau mūsu bruģis.
Kaimiņi: Bet mēs te esam nopirkuši, un tie ir ~10 kv.m., no kuriem negribam tāpatvien šķirties. Būvēsim.
Saimnieki: Ahā gribat karu? Dabūsiet karu.
Kaimiņi: Fine. Nākamnedēļ mums būs būvatļauja, ja jau gribat visu oficiāli.

Mums saimnieki pasaka: kaimiņi ir pilnīgi lohi, mums jābūt uz vietas, lai kontrolētu situāciju. Davai pēc mēneša ārā. Mēs ar AB, mēreni inteliģenti cilvēki būdami, piedāvājam konfliktu nokārtot kā pieaugušiem cilvēkiem - mierīgi, pie sarunu galda. Neizdodas, jo emocijas kūsā abās pusēs. (Ej nu tu iestāsti iekarsušam krievam ar tendenci apvainoties, ka kaimiņi patiesībā nav lohi un ka likums ir viņu pusē.:) Un ej nu iestāsti kaut ko kareivīgai grūtniecei. :)) Arvīda argumenti un vidutāja loma neizprotami atduras kā pret sienu.

Neizprotami - tas līdz brīdim, kad uzzināju otro (īsto?) - izmešanas de facto iemeslu - saimnieki ir pārdevuši dzīvokli un plāno pārvākties uz šejieni. Tas mūs, savukārt, padara par lohiem, kas ir 4 mēnešus uzkopuši un iztīrījuši māju un pagalmu, lai vasarā to godīgi varētu baudīt saimnieki.

Bet nu nav sūdu bez sava labuma:
=> ieraudzīju savu vīrieti citā gaismā - sarunās viņš ir kosntruktīvs un pragmatisks risinātājs, ko es cilvēkos īpaši cienu. Turklāt ar spēju stulbam cilvēkam stingri un, distancējoties no emocijām, pateikt, ka viņš ir stulbs, kad nekas cits vairs nestrādā.
=> pamazām briestam uz sava īpašuma iegādi. Apnīk pārvākties.
=> man bija iespēja paeksperimentēt - sievietēm reizēm ir pat lietderīgi apzināti uzkrāsot emocijas, lai konfliktējošie vīrieši saskatītos un pateiktu - labi, ar sievietēm nekāda aršana ejam kā vīri parunāt. Parasti tas izprovocē konstruktīvu sarunu.

Rezultātā, uz jāņiem sarīkosim pamatīgu ballīti ar milzīgu ugunskuru, nesatraucoties, par to, kur kuram benčiki un pudeļu korķi krīt.