Ar visu to, ka brīžiem iet kā pa mazo ellīti, nāk, miegs, vakaros filmas nepārrauti nevar noskatīties un, īpaši tajās reizēs, kad mazais niķīgs, gribas visus pasūtīt, kopumā šogad esmu laimīga. Laikam tāpēc, ka pirmo reizi dzīvē man ir laiks pašai priekš sevis. Nē, patiesāk būtu teikt - laiks dzīvei, jo nenorokos darbā un pienākumos. Tas man liek apskaust tās nācijas, kas sasniegušas tādu labklājības līmeni, ka var atļauties arī ikdienā neraujoties pelnīt PIETIEKAMI, lai atstātu laiku dzīvošanai.