Pirmkārt, pieņem, ka tas ir viegli, nevis grūti vai pārcilvēciski. Uz mani vislabāk nostrādā atteikšanās no ziņkārības - "Ok, mani tas vairs neinteresē." Kad izdodas šo "atteikšanās - pieņemšanas - aizmiršanas" sajūtu noķert, tas ir kaifs.

Otrkārt, aizstāj pieradumu ar kaut ko vietā. Piemēram, ja saldumus vairs neēdīsi, tad turi saldumtrauka vietā šķīvi ar notīrītiem burkāniem.

Treškārt, vari ieviest bana termiņu, kas ir nedaudz garāks par lomkām. Man tas ir aptuveni mēnesis.
----
Uz šīs nots esmu sekmīgi atteikusies no kafijas, sieriņiem un vēl vienas nepubliskojamas fīčas līdz Lieldienām.
Tagad līdz 1. maijam atsakos no pirktajiem saldumiem: šokolādes, saldējuma, konfektēm, kondensētā piena, cepumiem, šerberta. Tas neattiecas uz PAŠGATAVOTIEM saldumiem - kūkas, trifeles utml., jo tie ir pietiekami reti sastopama parādība un motivē uz kulināriju.
----
Var jau šo saukt par mazohismu, bet es to uztveru kā nelielu disciplīnas un gribasspēka vingrinājumu. Citādi cilvēks degradējas savā paš-visatļautībā.
----
Ja šo izturēšu, tad nākamajam solim vajadzētu būt kontrastdušas ieviešana dzīvē. Tas ir vēl kaut kas, uz ko gribu, bet nevaru saņemties.