Toreiz Čuks dzīvoja vēl sviesta ķērnē - tāds kārns, mazs dzīvnieciņš, kam astes vietā mazs sprungulīts vien bija.
Kādu rītu, veicot dienišķo rituālu, atvēru ķērni, lai saņemtu ikrīta sveicienu, kad ievēroju, ka Čuks sparīgi kuļas pa sviestu - tā, no vienas ķernes malas uz otru.
- Kas notiek? - es prasīju.
- Nu vispār... - Čuks iesāka - man sagribējās sviestu atkult. Zini, ja krējumu var sakult sviestā, tad gan jau ka sviestu arī var atkult krējumā.
- Bet nu paklau, tas ir galīgi garām - sviestu ...atpakaļ, krējumā... Tad jau laikam arī vajadzētu sākt atpakaļ tecēt?
- A vot gribēšu un atkulšu. Nepļāpā glupības. - Johooo, es patiesi biju pārsteigta. Bet aiz cieņas pret mazo draugu nekā neteicu - lai jau ņemās.

Nu ko. Tā viņš kuļas vēl šodien - tikai no sviesta ķērnes pārcēlies uz sviestpapīru - tur varētu būt vieglāk (m?!). Cenšas atkult sviestu atpakaļ krējumā, hehe. Laikam jau vēl pietiekami negrib.
-----------------

8:09 Šī ir fantastiska diena, fantastisks, dzidrs rīt, man ir prieks, enerģija un skaidrība, par to, kas jāizdara. Lūk, ko nozīmē, kad ir parādījušies mērķi un manu spēku nu zināšanas apliecinoši darbi!!! Cheers piektdienā!!!!!!!

Upd.:
16:02 Zii pamazām top par orkānu - sasper jods, ja es nepanākšu visu, ko gribēšu!!!