Inerces pēc Wikipēdijas vietā atvēru Cibu un tā vietā, lai lasītu par saules sistēmu, šobrīd pašrealizējos un paužu savu viedokli. Labi vismaz, ka es apzinos šo savu vājību.
-------------------------------------
Pieskaitu sevi pie ne-patriotistiem. Ko gan es mācīšu saviem bērniem? Mīlēt dabu, cienīt līdzcilvēkus, zināt vēsturi, bet vai mīlēt Latviju?

Nez. Pagaidām vienīgais patriotisms balstās uz bailēm, ka manu sētu (ja man tāda būtu) kāds varētu atņemt. Ka kāds varētu atnākt ar vēl lielāku ego un justies šeit kā mājās. Bet vai tas ir patriotisms? Drīzāk gan mīlestība pret dabu, privātīpašumu, mērenu izolētību, mieru. Ar to arī mans patriotisms aprobežojas - ar mērenu pateicību par to, ka ir valsts, kas šīs pamatlietas lielākā vai mazākā mērā nodrošina. Bet neprasiet man tāpēc karogus kārt.