• Gandža sagrauzusi manu biznis telefonu tā, ka nav vairs patīkami lietot,
  
• Vakardienas "Mazais Eijolfs" likās tāds vārs mēģinājums paeksperimentēt ar Skandināvu raksturiem (kur tur bija kāds Skandināvu raksturs...), atainot cilvēku egoismu un vājumu,
• Love is in the air again,
• Gribas siltās zeķēs mājās pie tējas un grāmatām,
  
• Darbos neitrāls pašapmierinājums iestājies,
• Atsāku sportot - tās tomēr ir viens no ērtākajiem veidiem, kā ieviest pozitīvas izmaiņas ķermeņa ķīmijā,
• Prioritāšu listē grūstās atziņa, ka es patiesu gandarījumu un pašvērtības sajūtu gūstu tikai pēc tam, kad paveikts kaut kas grūts, kas prasījis piepūli.

Vēl varētu pievienot kaut ko no nesenas sarunas ar dj par sievieti starp vīriešiem. Es sūdzējos, ka mana pašapziņa un pašvērtības sajūta šobrīd sūkā un ka tas īsti neiet kopā ar to, ka es jūtos pārāka par vidusmēra sievieti. Viņš atbildēja ar šādu domu - vīrieši un sievietes katrs skrien kaut kādā vienā vidējā ātrumā un katram ir kaut kāda vidējā nastiņa ceļama. Ja tu, sieviete būdama, pamēģini pacelt vīrieša nastu, tad nebrīnies, ka skriesi lēnāk . Tāpēc tev arī rodas mazvērtības sajūta, ka citas vidējās sievietes tev paskrien garām, bet citiem vīriešiem tu arī netiec līdzi.
Man gribas ticēt, ka beigās tiks vērtēts kopējais ieguldījums - cik tālu ar cik smagu nastiņu es esmu aizskrējusi.