Uz darbu parasti, arī šorīt, braucu ar riteni un klausos savu mūziciņu. Pasmaidu autobraucējiem, kad mani palaiž, nočortojos par stulbiem gājējiem - kopumā esmu neitrāls un patīkams ceļa lietotājs.

Šorīt uz veloceliņa man blakus piebrauc krievu pusmūža vīrietis - vai negribot braukt ar viņu kopā (Wtf? kompāniju viņa velosipēdam sastādīt????). Visnotaļ pieklājīgi pasūtīju viņu d***t.
Rīgā uzrunas uz ielas man izraisa ļoti negatīvas izjūtas, kamēr ārvalstīs es no sirds priecājos par tādām. Laikam tāpēc, ka rīdzinieku mentalitāte parasti slēpj kaut kādu vajadzību, nevis vienkāršību un sisrnību bez jebkāda nodoma.