Šis saraksts tapa pēc tam, kad konstatēju, ka neesmu vienīgā idiote ar vajadzībām pēc mīļiem vārdiem ikdienā - tādas ir gandrīz visas man pazīstamās sievietes. Tāpēc, lūdzu, dārgie vīri, bojfriendi, vecpuiši un mazgadīgie, lasiet un lieciet aiz auss. Pat, ja dažas lietas liksies neiedomājamas vai smieklīgas, sadzīvē laimīgi būs tie, kuri spēs tās ņemt vērā.


1. Sieviete ir aizmāršīga. Reti kura no manām paziņām ir tik pašpārliecināta, ka vienmēr atceras, ka ir forša, skaista un visādi citādi lieliska.

2. Sievietes ir jūtīgākas, uztveram vairāk informācijas => esam arī svārstīgākas.
=> Svārstīgums ir forši tad, kad jāatrod kompromisi sadzīvē, jāsaprot, jājūt līdzi;
=> Svārstīgums ir neforši, kad sāk svārstīties mūs vērtību sistēma. Tad mums vajag stabilu plecu blakām, kas atgādina, ka viss ir kārtībā.

3. Vairums vīriešu grib sev blakām sievišķīgu sievieti. Tāpēc, vīrieši, rēķinieties, ka:
=> būt sievišķīgai ir forši, kad mēs ļaujam savam vīrietim būt par vīrieti, liekam just, ka viņš mums ir vajadzīgs, izskatāmies labi utt.
=> būt sievišķīgai ir neforši, kad uznāk vājums un sievišķīgie kompleksi– tad mums vajag, lai kāds ārējs spēks (lasi – vīrietis) mums palīdz stabilizēties, kaut vai ar vecajām labajām frāzēm „ jā, saulīt, tu esi forša”, „pēc brīža taču atkal labi”, kas iedarbojas kā plāksteris, ja mēs viņas dzirdam.

4. Pat, ja tu, vīrieti, mīli ar sirdi un no sirds, sieviete mīl ar ausīm!!! Viņai nepietiek un viņa aizmirst, ka Tu viņu mīli by defoult.

5. Mēra izjūtu, lūdzu. Šis ir grūtākais uzdevums – nepāršaut par daudz. Sāls par daudz – zupa šķebīga. Sāls par maz – zupa negaršīga. Tikai un vienīgi eksperimentējot un domājot līdzi, cik bieži ar kuru sievieti ir jārunā.

Ekstrēmās situācijās vai lielās lietās nav problēmu atrast risinājumu – pie augstām likmēm cilvēki mobilizējas labāk. Māksla ir sadzīvot ikdienā, kad jācīnās ar tiem sīkumiem, kas bojā attiecības no iekšpuses. Tāpēc laimīgs vīrietis būs tas, kurš necels spalvas gaisā par sievietes vājībām un vajadzībām, bet vai nu spēs atzīt savējās, vai arī pieņemt mūsu vājības ar mīlestību. Jūs taču nedzīvojat ne vieni paši, ne ar čomu, bet gan ar sievieti.

Šeit ir arī daži bukmārki, ko sievietei atcerēties:
1. Negaidi no vīrieša labus vārdus. Lai arī kādu spēku tas prasa – šeit darbojas Mērfija likums: jo vairāk gaidi, jo vairāk nedabū. Es gan nezinu nevienu sievieti, kas būtu tik pašpietiekama.

2. Tiešām – ļauj būt savam vīrietim par vīrieti. Ļauj viņam šad tad būt arī par sievieti – gadiem ejot, viņi tomēr atzīst, ka arī viņiem ir sava sievišķā puse.

3. Nepamet savu vīrieti pēc pirmās komunikācijas neveiksmes – kaut vai tikai tāpēc, ka nafig atvieglot dzīvi viņa nākamajai sievietei?

Nobeigumā – es esmu redzējusi neskaitāmas sievietes ap gadiem 40, kas ir kļuvušas nīgras un neticīgas raganas pret sevi, pasauli un savu vīrieti (negaršīgas, pliekanas zupas). Daļēji tā ir mūsu vaina, ka to pieļaujam. Bet bez mīlestības mēs pilnīgi noteikti tādas paliksim, un ap gadiem 40 jūs no mums bēgsiet pie jaunākām un enerģijas bagātākām sievietēm.