Nesen nonācu pie kārtējās atziņas dieva meklējumos priekš sevis, kas izskatās, uz ļoti ilgu laiku pieliks punktu religy stuff.
Proti - pirmsākumos ir patiesi neizdibināmā dievišķā apziņa, kas mīt manī, tevī, mūsos visos, bet kuru lielākā daļa nedzird. Nu un tad laiku laikos nāca vieni / otri / n-tie indivīdi un viņu domubiedri - spēcīgu cilvēku grupas, kas uzdrīkstējās uzklausīt savas Atklāsmes, atšķirt no crap, un dzīvot saskaņā ar tām. Pārējais (ticība, idejas idejas, pārliecība utt.) manuprāt, nav būtiski. Man galvenais ir brīdis, kad cilvēks spēj rīkoties saskaņā ar savu Atklāsmi.