![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Ķidāšanās sīkumu / ikdienas līmenī.
- Pēdējā laikā smadzenes aizkūleņojušas līdz vietai, kur nākas padomāt par darba ētisko pusi. To, ka darīt/nedarīt ir tevis paša ziņā, ka drīkst izvēlēties sekot saviem ētikas principiem. Kaut gan, ja es to darītu, man šajā valstī nebūtu vietas/naudas. Bet ja es to nedaru, tad esm divkose un nedzīvoju pilnvērtīgu dzīvi.
- Tad vēl pārdomas par: dzīvot sev (egoistiski, kapitālistiski) vai sabiedrībai (sociāli, komunistiski). Iekšējā būtība sliecas uz "tā, lai visiem labi", bet tas ir rezultējies ar tukšu kabatu un nelielu mulsumu acīs.
- Tautas balss = Zii balss. Zii, kas veido šo sabiedrību. No vienas puses - nav jau nemaz tik slikti.
- Šajā brīdī es zinu, ka negribētu nomirt. Pārāk daudz neatbildētu jautājumu sev. Plus - pirmo reizi parādās sajūta, ka nav vēl visa dzīve nokavēta. ;)
- Ko gan labs psihoanalītiķis par mani varētu pateikt? To, ka mani vada bara instinkts un bailes no sabiedrības izsmiekla. Dīvaini, cik daudz indivīdu no tiem, kurus pazīstu, sirds dziļumos būtu pietiekami stipras personības, lai no šīm bailēm neciestu. Tā - nemaz. M?