Kāds fantastisks nogurums. Pēc salāpītiem džinsiem, vakariņām Lidiņā, kas kārtējo reizi pieaudzēja nepatiku pret šo vietu, pēc "zaļās pieturas" smilšu karjerā kaut kur pie Tukuma, pēc savvaļas zirgiem pie Engures ezera un savas samaitātības pakāpes konstatācijas, pēc pamošanās Rojā un veselīgas izstrīdēšanās saunā jau pēc pusnakts, pēc saulrieta ziedošā plūmju dārzā aiz virtuves loga, pēc sviedriem smilšaina meža ceļa vidū, pēc divām stirnām pār lauku, pēc mājvietas noskatīšanas, pēc viena zirga un vienas aitas, pēc fotografēšanās pieneņu laukā, pēc Rojas upes miera, pēc laimes sajūtas, kas rodas sestdienas vakarā iebraucot smaržīgā priežu mežā...

Kopš pārdevu mājas datoru, dzīve vairāk notiek dabā, ne onlainā.
Cheers un spēkus jaunai nedēļai!