Vakarnakt tā ar pusdiviem iznācu no vinjas maajas. Miers un sajuutas, kas bija pie vinjas bija pamodushaas, saritinaajaas dziljak. Norobezhojaas. Ritenis nesa garaam ielai, streipuljojoshiem cilvekiem, lamaam, auriem un vecriigai. Tikai aiz akmens tilta vareja atpusties pardaugavas zaljumaa. atpakalj ikdienaa.
No rita pusmiega uzmodos tikai pec bljaviena virtuvee - kads no museejiem meta ar indiigu parmetumu kadam no musejiem. Ja, tas ta reizeem. Jaa, ikdiena. Jaa, pec brizha bus atkal labi. Jaa, sadziive.
Bet es pamodos.
Majas iztirishana nepalidzeeja. Vienigi darzs tads tiiraaks, patikamaaks.