Ouu. Šodiena iesākās vairāk kā vnk lieliski ^^. Nu īsumā sakot, bija tā - no paša rīta lija lietus, un tādējādi darbā iedeva veselu brīvu rītu, līdz 1iem. Ja nelīs. Bet ja līs, tad drīkstēšu turpināt valstīties pa savu dīvānu, satinusies vairākās segās ar kafijskrūzi rokās. un MTV. vai arī mana lieliskā playliste. MmmM ^^.
Vispār šo augšējo es jums atļauju nelasīt. Tāpat nekā sakarīga tur neatradīsiet.

****

Aizdomājos. Vai pasaulē ir perfektie cilvēki, un ja ir - vai es tādu maz vēlētos satikt? Nezinu. Diezvai perfektums slēpjas izskatā, piekrītu: izskats paties` ir noteicošais un pats, pats pirmais iespaids. Nu vismaz sākumā. Sanāk tāda kā krišana galējībās - vai nu izvēlēties Lielisko puisi ar perfekto ārieni, saldusaldu smaidiņu un mīlīgām kucēna actiņām = bezjūtīgo maitu/babņiku [nu vismaz lielākoties, no sirds atvainojos, ja kādu aizvainoju], vai ne īpaši pievilcīgu, taču ar jauku raksturu. Uzticīgu. Hmmh. Grūta izvēle, bet šajā vecumā takš vēl neplānoju apprecēties, tā kā varbūt jāizmēģina gan vieni, gan otri. Izklausās diezgan pretīgi, egoistiski un bārbijiski, bet.... Kā tad lai atrod to īsto - to vienīgo, ja ne viņu meklējot? :) Tik žēl, ka šo meklējumu laikā bieži vien gadās atjēgties ar mazu un dziļu sāpīti kKur tur, iekšā. eHH.


Vispār.... PIEKĀST viņus. Tā - mana šībrīža attieksme. Viņu dēļ tik ciešanas un asaras. PizgjeC, kāpēc, KĀPĒC meitenes nevar būt tās, kuras sāpina?! Patiesībā jau krietnu laiciņu domāju par šādu rīcības plānu ^^. Jā, gribu kaut mirklīti justies kā Nežēlīgā Maita Izmantotāja.

Xe Xe Xe *ļauni smiekliņi* ^_____^

noskaņojums: Maziņā neziņā
Dzirdu: Red - Breathe Into Me

Izdomāju, ka tuvākajā laikā došos pie friziera un nokrāsošu melnus matus ar sarkanām [visticamāk] vai blondām šķipsnām. Jā jā, vēl tumšākus nekā man ir. Pagaidām man liekas, ka tas lieliski atbildīs manam pašreizējam garstāvoklim un visam tajam, kas norisinās manā dzīvē.

noskaņojums: Ir ideja :P
Dzirdu: TV

Gribu sev tādu podziņu "Stop" vai "Delete" ar kurām varētu iesaldēt vai pat izdzēst jūtas, tās, dēļ kurām sāp.

Esat kādreiz izbaudījuši tādu sajūtu, ka ieraugot kādu sev tuvu cilvēku, kājas saļogās un veselais saprāts izkūst kā saldējums saulītē? Hmm. Man tā ir gandrīz katru dienu un iekšēji prātoju, cik nedēļas man vajadzēs, lai pilnībā sajuktu prātā. Aiz neziņas un tās izmisīgās pārņemtības. Apmātības. Vai varbūt dēļ kā lielāka...?
Bet sāp, ja tas ir tikai vienpusēji.

Gribas aizmirsties, tik nežēlīgi visu & visus piedrāzt un izdarīt ko tādu, lai nebūtu par to jādomā. Bet.... vienkārši nav ne mazākās idejas, kas man varētu palīdzēt. Laikam tikai laiks, kaut gan...
Kāds baaaigi gudrs cilvēks man reiz teica (apm. tā):

"they said that time heals all wounds but i think wounds in the heart implicated by love can only trully be heal by love itself."

Tā kā.. varbūt vienkārši ir jāpārcieš šīs skumjas, līdz atradīšu kādu, kas man palīdzēs to aizmirst.

noskaņojums: ezītis miglā
Dzirdu: MTV Live: Silbermond koncis /pa TV/

To, kas pašlaik notiek manā dzīvē, prātā un visā pārējā, var raksturot tikai ar vienu vārdu - banāli, banāli un vēlreiz banāli.

noskaņojums: skumīgi
Dzirdu: Marilyn Manson - The Nobodies

Mm ^^. Mīlu to dziesmu.
Atkal viss laukā tik nenormāli satumsis. Izskatās, ka negaiss. A vai tad neapnīk?! ilgojos pēc jūlija pasakainajām saules peldēm. Mmm ^^ bet tagad - līst un līst... Bet lietus, un it īpaši negaisa, laikā uznāk nenormālākais pesimisms & visdrūmākās domas pasaulē. Ehh. Es laikam tomēr esmu pārāk bērnišķīga.

That`s not hot.

Bet dziesma laba. Perfekta.

Ja taurenim aplauzīsi spārnus, tas nelidos tā, kā agrāk. Ja sāpināsi kādu, tas nemīlēs tāpat kā pirms laika.
da-aah. Bāc, Ance, nu lūdzu...! Reizēm prātā ienāk izmisīgi sāpinošs jautājums - kad, pie velna, KAD es pārstāšu par to domāt?! Kad es to aizmirsīšu... Laikam jau, ka tādas lietas neaizmirst, ieplaisājusi sirds maliņa tik viegli nesadzīs. Bet kur tad palikusi mana muļķīgā apņemšanās būt stiprai un izturēt? Hmmmh.

******************************

Un atkal līst....
līst...
un līst...

noskaņojums: exhausted
Dzirdu: Coheed And Cambria - Welcome Home