labi, ka stīvens ir balts, labi var redzēt ērces. šodien jau noņēmu no kažoka divas. sākusies ikgadējā ērču paranoja.

ronda bija mans mīļākais tēls visā seriālā

big love beidzās episki, bet tas nekas. vienā no sērijām nožibinājās arī krāniņš, tā kā viss skaidrs.

pilna māja ciemiņiem, bet man gribas tikai apgulties un skatīties manu mormoņu seriālu.

jolly good

pēc 2.sezonas. tā nav drāma, tas ir horrors, viņi visi ir slimi. katrs savādāk, kā dažādi puzles gabaliņi lieliski iegulstas viens otra līkumos un izveido blīvu slimuma bildi. kā labākajās horrora tradīcijās - lai uz kuru pusi nebēgtu, katrs nākamais glābiņš izrādās vēl briesmīgākas lamatas un beigās iestājas pilnīga bezspēcība monstru balles vidū. big love.

cik slimas tomēr var būt attiecības starp dzimumiem, un ne jau tas, ka poligāmija, jo teorētiski tā tiešām var būt kā glābšanās ceļš un nesavtības skola, bet tas, kādu elli zemes virsū ar savām histērijām sataisa sievietes, kad salaistas vienā barā, mormones vai nemormones. skatos ar šausmām un vienīgā doma - paldies dievam, ka mūsu mājā nav nekādu sieviešu.

vāks, ne seriāls.

seriāls uzņem apgriezienus, trakāk par jebkādiem kriminālajiem. man jau galva griežas un metas jau gluži fiziski nelabi no meliem, kas tur ir. visi visiem melo, visos līmeņos, un tik ārprātīgu melu koncentrāciju vēl neesmu redzējis savu mūžu. nevis big love, bet big lies kaut kāds. kā rakstīts, ka sātans ir melu tēvs.

nu viss, lazdu laipa sazāģēta.

secinājums tāds, ka lai vai kas tu būtu - vampīrs, mormonis vai homo - tiklīdz sāc dzīvot savu reālu dzīvi, tā visa nācija pret leriju flintu, organizētie vampīri, mormoņi un homo tai skaitā.

pirmā sezona galā un var teikt, ka nu esmu uzsēdināts uz big love.