Man ļoti patīk Remplinga. Kā reiz vakar redzēju filmu- dod dies' atcerēties.
Reizēm ir filmas par to so called creme de la creme, kur cilvēks no malas (jebkurš pretimnācējs) šķiet patiesāks, skaistāks, greznāks par jebkuru filmas personāžu. Noskaties tādu un mutē garša sliktāka kā pēc trīsdiennieka bez zobubirstes.
Tai pat laikā ir citas, kur tā bohēma ir smalkāka. Kur tev pat sapņos ieeja ir liegta... kaut kā tā.
Kaut gan sapņos DAJEBKAS! Un pamostoties lāga nesaproti- tas bija, vai tikai sapņoju. Man tā dīvainā sajutā ir regulāri..