es arī ticu, ka ir draugi, neatkarīgi no konfliktiem un diezgan lielām viedokļu atšķirībām. es nezinu, kas man uznāca. pēc tās ikonu mākslinieces raksta man viss mūsu troksnis ap to pussy lietu pēkšņi izlikās tik sekls un virspusējs, ka sāku redzēt kaut kādas būtiskas atšķirības tieši iekšējā cilvēku konstrukcijā, un tas kā tā māksliniece rakstīja, ka tiesnešu operēšana apsūdzībā ar baznīcas jēdzieniem izskanēja apvainojoši svētumam, kurš it kā tika aizstāvēts, tāpat man likās arī sājā gadījumā. tāda spriedelēšana un jā - tieši tukša moralizēšana bez drēbes zināšanas no i.r. puses. ne jau tas, ka es domātu, ka tā akcija bija vietā (lai gan, kas to zin), bet par to būtībā paviršo, no malas, neieinteresēto tik farizejismu. galvenais, kā teica homo.lv pīrādziņš, katram šajā valstī par visu ir savs viedoklis hrenovijs