nu man grūti kaut ko teikt, jo man vispār pret dzejisku tēlainību pēdējā laikā ir aizspriedumi. es saprotu, ka līdzīgas nozīmes un abstraktivitātes vārdi var tikt savērti zemenes uz smilgas un tādā nozīmē tie ir reāli. to es vēl pieņemu. bet kad sāk abstraktu salīdzināt ar citu abstraktu tad man reāli ir nelabi. mēs ar tukišu vienreiz runājām, un viņš man teica, ka vajag rakstīt par lietu un laikam jau lūgšanās mani ir novedusi līdz kaut kādai saasinātai īstenības izpratnei. vienkārši man liekas, ka lielākā daļa dzejnieku dzejo par neko. par kaut kādām mentālām izjūtām. un tas man liekas kā tukša gaisa tricināšana. lai cik virtuozā formā un izstiloti, es tādus sajūtu aprakstu uzskatu par pilnīgi liekiem. un emocionalitāte vispār ir tāda pārejoša lieta. tāpēc man tāda attieksme pret sieviešu dzeju. bet jums ar ingu abām ir tāda patīkama piezemētība, kas to emocionalitāti vismaz pietur pie zemes. tev tak ir bijis par bērniem un tīri praktiski motīvi. man personīgi tas patīk. tajā ir sava deva cilvēciskas pazemības.