man ļoti patika dzejolis par maldiem, tas man likās dzejolis "par lietu". ir arī tēlainība, kas man principā nepatīk pati par sevi, tas vienkārši nav mans. BET tev dzejoļos ir, manā uzskatā, kaut kāda patīkama piezemētība, tāda kā racionalitāte. grūti paskaidrot. nu kaut kā tā, ka emocijām arī ir sava racionalitāte, kad vārdi vēl nav padarīti gluži par dekoratīviem būvmateriāliem un formalizēti. varbūt tāpēc, ka tu nelieto salīdzinājumus, kas stāvētu baigi tālu reālās dzīves un līdz ar to teksts nezaudē cilvēciskumu. vārdiem ir plāns caurspīdīgs ķermenis ar neredzamu asinsvadu tīklojumu. un patika, ka tu tur esi tāda traka, tā kā noreibusi un mazliet sajukusi prātā.