neesmu nevienu banketu un popgrupu koncertu pareizticīgo baznīcā redzējis un par tādiem dzirdējis. ja kaut kas līdzīgs notiek, tad noteikti ne jau nu pie ikonostasa. man kā pareizticīgajam daudz kas nepatīk mūsdienu pareizticīgo baznīcā. zaimojoša ir arī visu to čaikovska un citu komponistu liturģiju dziedāšana un vispār dziedāšana daudzbalsībā. jo rituāls pēc savas dabas ir askētisks, un arī mūzikai būtu jābūt tikpat konceptuāli plakanai kā ikonām, bez ārējās perpektīvas, bez ārējā telpiskuma, ar apgriezto perspektīvu. bet ļoti daudz kas ir sagrābstīts no rietumiem. pēteris pirmais vien kā izpildījās krievijā rietumu kultūru nesdams, asiņu jūras. pareizticīgajiem vienkārši ir skaidri saglabājusies reliģiskā prakse, kas palīdz īstenot - vārds tapa miesa. ja rietumu kristietis nometas ceļos un saliek plaukstas virzienā uz augšu, tad ir skaidrs, ka viņš nometies ceļos KĀDA PRIEKŠĀ, kāda, kas ir ārpus viņa paša un lūdzas viņu svētīt no ārpuses, kamēr pareizticībā dievišķais atrodas cilvēka iekšpusē, tāpēc lūgšanas laikā cilvēki stāv kājās, jo nomesties ceļos kāda, kas atrodas tevī iekšā, nav iespējams. klanīšanās notiek tikai pret iesvētītu matēriju - ikonām, svēto vakarēdienu, priesteriem, atvērtiem ķēniņa vārtiem - bet nekādā gadījumā pret tukšu gaisu.

jā nu koncerti. lai arī ar reliģisku saturu, tas ir kaut kas, ko nākas pieciest ar sakostiem zobiem. jo baznīca nav koncertu vieta, fakts.