es sev neko daudz neuzticos. visa mana pieredze ir pilna kaunu un visdažādāko viedokļu svītrojumiem un es vienkārši zinu, ka viedoklis - tas nekad nav tas, ko es saucu par labi. tā ir vēlēšanās kaut ko pierādīt, bet dzīvē nekas nav jāpierāda, jo viss vienkārši ir un pastāv bez tā, vai kāds to pierāda vai nē. pierādīšana liecina par nepārliecinātību, vēlēšanos kādu citu iespaidot, bet to es galīgi negribu. nē, nu varbūt uz īsu brīdi gribu, bet tad tas ātri pāriet un es ieraugu sava motīva neglītumu un nevajadzīgumu.