par žēlošanu es arī domāju, ka vienīgā normālā žēlošanas forma ir fiziska. ja kādam iet grūti palīdzi viņam ar aizstāvību, pabaro, izglāb no nelaimes, izvelc no degošas mājas vai dīķa vai pabaro. tas ir žēlums darbībā. bet kaut ko pa kaktiem svētā glītumā žēlot ir viena pretīga nodarbošanās, kas pati vairāk par žēlumu nav pelnījusi. bet žēlo. un domā, ka ar savu žēlumu kaut ko izdara. tāds žēlums ir ņirgāšanās monētas otra puse. ja mani kāds šitā sāktu žēlot, es vienkārši pateiktu, lai iebāž savu žēlumu pats zina kur.