nē, es neuzbraucu, es priekš sevis noskaidroju. lieta tāda, ka pirms visām redzētajām ozona filmām nebiju redzējis fasbinderu. bet pēdējā gada laikā niznāca noskatīties viņas filmas, no kurām labākā protams angst essen seele auf, kur bija satriecoši labas ainas, kurās viss bija organizēti, bez liekiem žestiem un raustīšanās. ja aktrise stāv pie plīts, tad godīgi stāv pie plīts un runā, bet nēģeris sēž un klausās. ja aktrise iet no plīts pie galda, tad pienāk, apsēžas, smuki saliek rokas un taisni sēžot norunā, kas runājams. tad runā nēģeris. kamera neskraida no viena telpas stūra uz otru. viss ir tīri, minimālistiski un kārtīgi. nekas nenovērš uzmanību, nav nekādu sīkumu un pustoņu. man tas patīk. nu un tagad es skatos to ozona filmu un dzirdu, ka tā pēc fasbindera lugas, un skatos, ka ne tikai pēc lugas, bet arī fasbindera stilā. vienkārši atpazinu. tad atlika tikai no visas filmas kopumā atņemt fasbinderu un tas ozons, kas rezultātā palika pāri nekāds iedvesmojošais vairs neizlikās.