nu bļe, man cita vārda nav. stīvens grabinājās un atkal ložņāja pa virtuves plauktiem un novandīja zemē vienu no armīna burciņām ar ķīmiju, kaut kādu otu tīrāmo ķiti. vāciņš nolidoja nost visa ķite pa virtuves grīdu, tagad smird smaržo visa māja. pašu ķiti savācām, izvilku nobijušos stīvenu no skapja apakšas un it kā nebija nosmērējies ar to ķiti, sauss, bet tagad paošņāju viņa vilnu un smaržo. un laizās, mazgājās. un ko tagad darīt, ja nu tomēr kaut kas tika virsū. ko tagad darīt? mazgāt viņu vai? bet ir sauss un balts. bet smaržo. noteikti jau par vēlu mazgāt, ja jau nekas ārēji nav redzams. ja kaut kas bija ticis virsū, tad jau salaizīts.

noskaloju. viņš jau, protams, ļāvās. duša pa gaisu, brilles pillas ar ūdeni, džinsas mērkā, džemperim piedurknes līdz elkonim slapjas, grīda pludo, bet tas nieks. cerams viss būs labi, jācer uz labāko. paošņāju, vismaz tā smaka vairs nebija.