esmu iespaidā

samurajs viena no krutākajām noira filmām, kādu esmu redzējis. visas filmas garumā atcerējos draivu. tas pats lēnums, klusums un bezkaislība. pie vārdiem - tā, lūk, kļūst par bezdarbniekiem! - sāku smieties ne tikai es, bet arī armīns, kurš bija pie blakus kompja un filmu vispār neskatījās. pēc filmas iedomājos - vai mūsu kino vispār kādreiz sasniegs to apziņas stāvokli, kad sāks filmēt filmas, kurās policisti būs kā sliktie. ne jau atsevišķas sliktas personības visādi citādi pozitīvās policijas rindās, bet tā, ka policija principā un kopumā ir kaut kāds melnais spēks. citādi liekas, ka tikko māksla skar kādas sabiedriskās institūcijas, mākslinieki, lai arī taisot mākslu, tomēr domā žurnāla IR, laikraksta diena un raidījuma nekā personīga kategorijās. nu vot parādiet man kaut vai vienu latviešu filmu, kaut vai komēdiju, kurā policija tiktu izņirgāta un policisti parādīti kā stulbeņi.

policisti patiešām stulbi. punkts ir rīgā un viņš man no londonas veda speciāli man uztaisītu orgona blāsteri, bet tie duraki viņam to uz robežas atņēmuši un izmetuši kaut kādā bīstamo priekšmetu iznīcinātājā. reāls bļe, jo es šausmīgi to blāsteri gaidīju.

bet nu nav jau nekāds brīnums, ka atņēma, tā jau es zināju. ja jau berlīnes lidostā es izmetu atkritumu urnā no kokakolas bundžas uztaisītu pīpējamo uzparikti un tad atskrēja vietējais misters fikss, izvilka manu bundžu no tās urnas un izpētīja, ko tad var gribēt no orgona blāsteriem.