vila smita pirmā kinofilma (six degrees of separation ) izrādījās laba, kaut kas ozonisks, it kā teātra izrāde pārcelta uz ekrāna. protams, ka atkal pa ekrānu lēkāja džeks bez biksēm, es jau vairs nebrīnos. esmu tā novērojis, ka daudziem holivudas superstāriem biogrāfijā ir vismaz pa vienai saturīgai filmai, kaut kādi ārthausi, parasti karjeras sākumā. tos viņi paši tur savā statusā un rāda draugiem mājas ballītēs, vai skatās nostalģiskos noskaņojumos. pārējais, komēdijas un katastrofu filmas, tā, fuck for food.

īpašs bonuss man bija melnīša, neskaitīju minūtes, varbūt pat desmit, garā lekcija par selindžera uz kraujas rudzu laukā.

filma ļoti pa ģēlu, par meliem un iztēlošanos, kas man tieši svarīgs, un man liekas vispār mums te rietumos svarīgs. nē nu vills smits jau tur aģitē PAR iztēlošanos, bet nav jau svarīgi, vai viņš aģitē PAR vai PRET, galvenais, ka viņš par to runā.