no rīta paģiru bezsvarā noskatījos viskonti filmu ģimenes portrets interjērā. kas man patika, ka līdz ar senu gleznu, kurā uzgleznota kāda nepazīstama ģimene, vientuļā profesora mājā ievācās arī īsta dzīva ģimene. tas ir, man patika, ka parādīta zīmes un apzīmējamā vienotība, ka zīmei seko tās pirmtēls. ne tādā nozīmē, ka tā būtu sakritība vai izdomāta konstrukcija, bet kā realitāte. kas man nepatika, tad tie bija viskonti skaistuļi. bergers tomēr tik tuvu tai robežai, par kuru var teikt - par daudz skaisti ar nav skaisti. kaut kā man tā viskonti skaistuļu filmēšana un visi tie greznie interjēri liekas par daudz pidariski. nu tur - mīts par homoseksuāļu smalko gaumi un vājība pret visu skaisto viņa gadījumā tiek nodemonstrēts tādā koncentrācijā, ka paliek jau mazliet nelaba dūša.

vēl mazliet par viskonti piebildīšu, kas man traucē skatīties šo veco kulturālo vīru un skaistuļu dialogus. tā jau tas viss ir ideāli uztaisīts un tā, bet es neko nevaru padarīt ar savā dzīvē redzētajiem piemēriem. es redzu, ka filmā ir labi aktieri, bet skatoties uz viņiem, man uzreiz nāk prātā visādi vietējie provinces homo profesori, kas nav ne tik gudri, ne tik melanholiski, un vietējie homo skaistuļi, kuriem līdz skaistuļiem vēl trīsreiz jānomirst un no jauna jāiemiesojas, kā viņi skatās šos viskonti pārīšus un identificējas. un man tas neliekas derīgi, un tas ir tik kaitinoši. it kā tāda ikona stulbeņiem, lai balstītu un izskaistinātu viņu stulbās ilūzijas pašiem par sevi.

mani vispār tracina identificēšanās elements mākslas un skatītāja savstarpējā procesā, jo manuprāt tā ir apzināta aizgriešanās no realitātes, kurā katrs ir savādāks un tas, kas ir, vienkārši ir, un tā uz to jāskatās, nevis jāidentificējas ar kādu, kas neesi tu un nekad nebūsi. identificēšanās manuprāt ir stulbeņu stafs. varbūt mani tieši šajā viskonti filmā (līdzīgi kā nāvē venēcijā) kaitina tas, ka viņš pats identificējas ar tiem sirmajiem melanholiskajiem večiem, kas ieķērušies skaistuļos. tas ir tik kaitinoši, kad kāds ekranizē citu darbu, lai caur to paustu kaut kādas personiskās problēmas. nezinu. man tas liekas slikts stils. kaut kāda rietumnieciska atvasināšana.