
joprojām ik pa brīdim atceros zonderlanda vingrošanu un viņa apskaušanos ar friču vingrotāju hambukenu pēc tam.
īsumā situācija bija tāda, ka pirmais novingroja pagājušās olimpiādes čempions kīņietis un dabūja labu rezultātu, ar kuru droši varēja cerēt uz zeltu, sēdēja pēc tam kādu laiku baigi laimīgais. tad novingroja vācietis hambukens. ļoti labi novingroja, tā ka, mūsu komentētāji jau sāka klaigāt. apdzina ķīnieti un nostājās pirmais. skats uz hambukenu bija interesants, no mana latvieša viedokļa raugoties, jo viņš diezgan līdzīgs visu latvijai līderim raivim dzintaram, un mani uz viņu skatoties uzreiz pārņēma tādas nacionālistiskas sajūtas. reflekss tāds. vēl tā ķīniešu ekspansija olimpiādē. likās - lūk ārietis no vācijas, stiprs, gaišmatains un ar patriotismā degošām acīm tos ķīniešus ir apdzinis. bet tad nāca zonderlands, dieva vingrotājs no dānijas, kurš bija gan no eiropas, gan gaišmatains, gan skaists un vēl ar dieva dāvanu. tas ko viņš tur darījās tas bija jau pārcilvēciski, un tik brīvi, it kā bez piepūles, ka spēks un daile. ķīnietis saguma savā bronzas statusā kā urka no aliņas. eiropa bija paņēmusi savu un tas izskatījās pat pēc kaut kāda nacistiska revanša, šīs abas pirmās vietas. tikai man tas interesantākais, ka zonderlands bija galīgi bez tā slimīgā mirdzuma acīs, kas hambukenam. zonderlands smaidīja kā saule, bet hambukens izskatījās nomocījies un nodračījies bāls savā āriskajā maniakālismā. un tad viņi abi priecājās un apskāvās kopējā uzvarā un triumfēja pa stadionu nekontrolējamu ovāciju pavadījumā. tas ķīnietis pienāca zonderlandu apsveikt, zonderlands žigli paspieda viņam to roku, tā garāmskrienot, pat it kā nevaļīgi, ķīnietis uzreiz it kā izšķīda fonā, bet zonderlands ar hambukenu jau atkal lēkāja un apskāvās, un man likās ka tur apskaujas ģēnijs ar talantu, izredzētais ar censoni, jaunā un vecā derība, marta un marija, nu kaut kā tā. dieva dāvana ar parastu dāvanu, kas arī izmisīgi līdz nāvei gribētu tāda būt, bet nav. īstais āriskums, kas iedots, un vanabī āriskums, kurš pārpūlējies, lai tāds būtu. debesu āriskums un zemes āriskums.
bet tās jau tikai tādas manas personīgas sajūtas. gan jau tie bija parasti eiropas puikas, labi vingrotāji, kuriem ar ārismu, civilizāciju konkurenci un visu to, ko es te esmu savāvuļojis, nav nekāda sakara, jo visa pasaule tiek nēsāta līdzi katra viena (tas ir, manā) galvā.
( +1 )