visvairāk man patīk kā viņš kakā. izkašā smiltīs to bedrīti, un tad nostājas pašā tās maliņā - visas četras ķepiņas saliek kopā, uzmet milzīgu kūkumu un pacēlies pirktgalos spiež ārā. pilnībā mainījis formu, kā kaut kāda cilpiņa, kam mezgls apakšā, bet pati stiepjas uz augšu, kļūstot arvien plānāka un garāka, tiecoties pārvērsties nogrieznī. kaut es tā spētu sakoncentrēties un balnsēt vienā punktā katru savas dzīves mirkli.

šovakar iedams uz veikalu saņēmu īsziņu no nezināma numura. īsziņā bija rakstīts - ko dari? - nodomāju, ka tā ir provokācija un, ja kaut ko atbildēšu, nākamajā īsziņā būs rakstīts - davai nopišamies? - tāpēc, lai izbēgtu no liekas konversācijas, ieslidināju telefonu kabatā un ar attieksmi - ej dirst! - turpināju dusmīgi mīt granti.