kautrīgi cilvēki neraksta tekstus par kautrību, kautrīgi cilvēki raksta kautrīgā veidā.

ierakstīju dienasgrāmatas komentāros, ka melgalva slavenajā dzejolī lasi - guli guli mazais šmuli - bet domā - guli guli mazais švuli - un neviens nesaprot, kas ir švulis. tādus tak uz berlīni simts gadus nevar laist. un vēl saka, ka melgalvu saprot.

iedevu pa dirsu ar dvieli un tā pa stingro. nē nu no sākuma iespundēju krātiņā, bet tam spiegdams atkal izlauza durtiņas. uznāca atkal augšā un tik lēkā kā prātā jucis pa pusžuvušajām vīgriezēm, saki vai nesaki. pret griestiem piesliets nogruntēts armīna audekls divi metri augstumā. tam viņš lec uz sāna virsū, ar nagiem ieķeras audeklā un ar palecieniem tik uz augšu. tas audekls pie rāmja pieklēbēts ar nagliņām, tās nagliņas iedzītas tikai līdz pusei, turpat viņš lēkā, turpat viņa vēderiņš - cik tur trūkst lai tās naglas iegrieztos iekšā. ka ņēmu dvieli ka slānīju, tad tā nospolēja lejā, ka nemetās. un palika mierīgs. tagad guļ jau stundas trīs lezbiešu dīvānā. lai paguļ un padomā. cik var, kaut kādam respektam jābūt. un tā kontaktēšanās forma kožot. ja šitā turpināsies, tad izaugs liels un nokodīs ainai peksi.

nē nu neviens jau nepaliek nenomiris, pie tāda slēdziena mēs nonācām šajā sarunā ar sarmīti īsi pirms pasaules gala. bet tā pārsvarā par ārstniecības augiem. īsti māņticīgā stilā - kuri augi konkrētajā vasarā visvairāk aug ap māju, tie būs mājiniekiem visvajadzīgākie ziemā. aizpagājšgadu bijām ieauguši asinszālēs, tad asinszāles. pagājšgad strutenēs, tad strutenes. šogad tātad vīgriezes (un vēl kaut kādas puķes uz gara kāta ar gaiši dzelteniem ziediņiem, kuru nosaukums vēl jānoskaidro). puķes varētu būt tāda kā dabas naivuma izpausme, skaistais un dziedējošais naivumiņš, iepretim visām tām katastrofām un stihijām.

kas tā par puķēm, man jāuzzin. biju uz veikalu, visas ceļmalas, visi centra grāvji pilni. mums te pie mājas lielas, centra grāvjos mazas. nekad tādas neesmu redzējis. bāli dzeltenas ar četrām ziedlapiņām, tieši tādas, kāda sakritība, kā uz vorhola slavenās bildes. tādas kā tā dzeltenā un ar sīkām dzeltenām drīksnām pa vidu. anemones, vai? labi es saprotu, vīgriezes visapkārt, ar to daba man saka, ka būs grūta ziema, nervi čupā, saplūcies žorik vīgriezītes, bet ko saka tās dzeltenās?