armīns jau arī brīžiem jocīgs paliek, guļ ar stīvenu blakus un spēlējas, aiztiek viņam vēderiņu un saka, nekod, nekod, zobiņi nāk un nadziņi nāk, drīz arī radziņi nāks. kādi vēl stīvenam radziņi.

ko es gribu, to es nedaru, ko es negribu, to es daru. oriģinālā ir rakstīts - labo, ko es gribu - un - ļauno, ko es negribu - bet par to, vai tieši tas ir labs vai ļauns, es neesmu pārliecināts, tāpēc šos vārdus nosvītroju.

viņš ir balts, viņš ir pūkains un skaists kā dorians grejs, bet šitik ārprātīgu krustu šķērsu skraidīšanu un kūleņošanu uz līdzenas vietas mana acs pieredz pirmo reizi. sarmīte teica, ka svarīgi no kādām mājām kaķītis nācis. kas ta bifeliene tur pa kolku arī šitā skraida un kūleņo, vai. iedur galvu zemē, bet dibenu svaida uz riņķi pa visām debess pusēm.

labi, ka pie mājas ir dīķis, santas aproces dīķītis, pļunkš!

pakaļējam ritenim kaut kas nebija ar spieķiem, bet vēl jau viss kopumā ripoja tīri labi. tagad a. to riteni ir noņēmis un visu izjaucis pa detaļām. riepa noņemta, kamera izņemta, spieķi noskrūvēti, pat kaut kāda zila nostiepjoša lence, kas bija zem kameras, novilkta nost, nav vairs riteņa, uz centru tagad jāiet ar kājām. un es tieši gribēju nopirkt pieniņu un uzvārīt keksiņu, bet nu jāgaida andis vai aldis ar mašīnu, jo iet cauri tuksnesim šādā svelmē nav prāta darbs.

mani drīzāk tā dinija deģa bilde kaut kur šausmina, jo kaut kur es jūtos viņam līdzīgs. nē, nu mēs esam dažādi cilvēki un ķermeņi mums dažadi, bet cilvēka ķermenis paliek cilvēka ķermenis, tas ne visiem ir ideāls un novecojam mēs visi, tāpēc es kaut kā nespēju ar līdz galam tīru sirdsapziņu par to attēlu uzjautrināties. un negribu iet no šī jautājuma pa mūžam drošo izeju, ka runa jau tikai par seju, jo neticu, ka visi mēs nu tik pēkšņi būtu kļuvuši brīvi no pieķeršanās savam fiziskajam ķermenim, galva mums ar ideāliem visiem ir sakoļīta.

no otras, pareizās puses skatoties protams vienalga, jo brigid berlin bija resna vājprātā, bet skraidelēja plika visas pasaules priekšā, un brigid berlin ir primāra, kamēr pasaule sekundāra.

ai nu patiesībā mani vairs nešausmina.

heeh, sākumā es domāju, ka nulle ir aivars eipurs vai kas tamlīdzīgs, tikai baigi iztaisās par to kas viņš nav, bet izrādījās, ka tā nav.

cibiņi dzēšās. manā mazajā frendlistītē vien jau trīs izdzēsušies - auksts entelekt, impotencis un romija. eu nu nāciet atpakaļ, kas ir. man jūs patīkat un vai tad ar to nepietiek?

kas man eipurā visvairāk nepatīk, tad tā ir tā viņa tizlā cepurīte. man liekas, tā ietekmē arī viņa tekstus. nevar neietekmēt, jo viss visu ietekmē. ja viņš iztaisītu rituālu savas cepurītes sadedzināšanu, domāju viņa teksti arī uzlabotos vismaz par 50 procentiem, ja ne par visiem 100. ja vien zem cepurītes neatklātos kaut kas vēl briesmīgāks par pašu cepurīti.

varbūt stulbus vārdus vajag izrakstīt no sevis ārā un tad tos nodzēst.

viens par šo vilmu bija iekomentējis - наверно, это самый жуткий триллер тех лет. taisnība vien ir, tikai nezin kāpēc uzreiz pēc noskatīšanās kļūst šausmīgi jautri. par visu. par visām epizodēm pēc kārtas. sākot ar to kā abi penši bumperojās un beidzot ar hofmanu pie zobārsta. is it safe?

kādi gan viņi visi jaunībā ir bijuši forši - de niro, nikolsons, dastins hofmans. izņemot alu pačīno protams, tas ir neforšs kā jaunībā, tā vecumdienās.