kaķītim garšo arī zaļi kartupeļi un gurķi! viss kā pie cilvēkiem. ja mācētu noturēt cigareti, gan jau arī uzpīpētu. bet ārā atkal līst lietus. laikam tas izkusušais ziemeļpola aisbergs nolēmis nogāzties tieši pie mums.

kuram kura vieta sāp
tas par to grib parunāt

ik pa brīdim klusi klusītiņām, lai armīns nedzird, klausos džastinu bīberu, lai nebūtu jāklausās morisejs, jo moriseju es klausos tikai tad, kad esmu viens pats mājās.

es mariju braunu arī mīlu par tiem diviem kartupeļiem un ka viņa kāpelēja pa tām sabrukušajām mājām nemodernās drēbēs un beigās, kad viss bija sasniegts, uzsprāga gaisā. grūti pateikt, bet dažreiz man liekas, es skaistāku filmu neesmu redzējis. bet to es tikai pēc tam sapratu, jo man ar filmām ir lēnā aizdedze.

tagad man ir citas filmas jāskatās - maratonists un orsona velsa lēdija no šanhajas. kas tur būs, cerams kaut kas labs un žīdelisks.

kaut kur ļoti ļoti zināmā mērā, pat pilnīgā pretmetā, man marijas braunas laulība atgādināja krievu filmu, šķiet to sauca sarkanais irbenājs, kaļina krasnaja, kam režisors šukšins un kur viņa sieva pupainā lauciniece šukšina ar labo sirdi, un šukšins atnāca no cietuma un viņa tur viņu vāķīja, bet viņš gribēja bordeljēro uztaisīt, bet sanāca kaut kādas tupas duņas un cirvji. varbūt tāpēc, ka tas šukšins ļoti līdzīgs marijas braunas vīram un abi cietumnieki, tikai viens krievu, otrs vācu.