dziedam iekod pirkstā, domājam iepūt dirsā. raimonda paula joki.

gribēju moriseju, dabūju sigalu. iet kā nenormāls. vakar biju ielicis būrītī, lai nomierinās un padomā, bet tad no turienes tāāādas skaņas sāka nākt un likās, ka pārkodīs tās cietuma restes, būrītis sāka žvangāties no viena sāna uz otra. laidu ārā, lai neuzmodina a. un viņš neaizbrauc uz veikalu pēc alus.

jāņi tādi apokaliptiski, viss novilcies melns un vētrains kā uz galu. kaut kā daba nemīl mūsu svētkus. a. uzlika mulholland drive un aizmiga, bet es vēlreiz noskatījos veco mejas vestas filmu im no angel. ja kāds nezin, ko nozīmē vārds džekot, tad meja vesta šajā filmā džeko nonstopā. un tie teksti tie teksti, gluži kā holivudas oskars vailds. filmiņa vispār tāda ar vieglu sado mazo piegaršu, meja vesta veikli rīkojas ar pipku, bet kerijs grants viņai saka leģendāros vārdus, es gribu būt tavs vergs. un tās labsirdīgās milzu nēģerietes, kas tur krustu šķērsu skraidelē arī gluži kā SM fetišs. vienā no epizodēm tāādi muskuļoti gaisa vingrotāji tāāādas zvaigžņotās biksītēs, ā ā ā, ō ō ō, sexy stuff!!

uzliku šodien vēlreiz, a. paskatījās to meju vestu un teica, ka riebīgi, kā var mīlēt tādu resnu cūku, bet viņas džekošanu nosauca par gorillas gaitu. 48 minūtē viņa saka - i don't show my good points to strangers. viņas varoni filmā sauc taira, tad nu izteicu aizdomas, ka varbūt māksliniece taira haļāpina nosaukta šai varonei par godu.

ja nenopietni, tad es tā saprotu, ka kolka cool ir par rīgas hipsteru emigrāciju uz provincēm. kas man patika filmā visvairāk, bija gogas apaļais seksīgais dupsis. kas man nepatika, bija tā skuķene, kurai jau filmas sākumā pēc stulbā jautājuma par nomiršanu, vajadzēja iepist pa seju un viss būtu atrisināts jau tad. kopumā tā pretrunīgi. jo filmas jēga tiešām bija skaidra jau pēc pirmajām desmit minūtēm, nemaz nevajadzēja vilkt garumā visu pusotru stundu un līdz apnikumam demonstrēt, kādus visādus vārdiņus zin mūsu jaunie kinoveidotāji.

ja nopietni, tad es tā saprotu, ka filma par garlaicību, bet, kā a. teica filmas vidū, ne nu mums skatītīties filmu par garlaicību. varbūt kādiem stresainiem galvaspilsētas kinokritiķiem vai ofisu darbiniecēm tas liekas kaut kas interesants un saistošs. kad rādīja beigu ballīti, kur kolkas vietējo iedzīvotājus tēloja tik uzkrītošs rīgas desants, iedomājos, vai nu starp vietējiem kolciniekiem dažādu īpatņu trūkst, daudz interesantāk būtu skatīties uz jebkuru tādu aborigēnu.

patika arī ķimeles dokumentālā tēlošanas maniere.

manis pēc tāda filma mierīgi varētu arī nebūt. saturiskā ziņā. bet ja ir, arī labi. tādā nozīmē, ka tā jau pati melnbaltā bilde bija ok un kā vakara tv filmu var arī noskatīties.