guļu guļu ar plaukstu viņu apķēris un nemaz neglaudu, bet viņš man piespiedies gurnam murrā un tad vairs nemurrā, bet es paņemu savos pirkstos viņa ķepiņu, jo biju nejauši izlaidis un ne glaudu nekā, tikai paņemu pirkstos viņa mazo plaukstiņu un viņš atkal sāk murrāt. cilvēki ir ļauni, es arī, bet kaķīši viņus mīl tik un tā, par neko. marijas braunas laulība, visa tā berlīnes izpistība par diviem kartupeļiem dienā, bet kad sagaidīts tad kaut mēs visi mīlēdami uzsprāgtu gaisā. nemodernās kleitās, klabošos zābakos un gruvešu otrajā stāvā.

es nezinu, tad, kad es iedošu pieaugušam eiženam roku, tad jau es būšu galīgi vecs vecis.

sīkais tik kož. a. saka - atkal kož vēnā. varbūt, ar kaķīšiem ir tāpat kā ar lācīšiem - tie baltie, tie plēsīgākie.

svētīgi tie aizmigušie, bet vēl svētīgāki tie aizmigušie līdz 22.00.