nujā, man patīk kino ar plakanāku bildi. piemēram pāris dienu atpakaļ atklājās, ka man nemaz nepatīk fransuā ozons, jo a. bija pa ilgiem laikiem uzlicis lietus lāses uz nokaitētiem akmeņiem, bet tur sākumā balss paziņo, ka filma uzfilmēta pēc fasbindera lugas motīviem. un es sāku domāt, ka tā taču vienīgā ozona filma, kura man tā pa īstam patīk, ka visu laiku no ozona gaidu tieši šādas filmas, gaidu un nez kāpēc nesagaidu, un skaidrs kāpēc nesagaidu - jo patiesībā man šajā filmā patīk nevis ozons, kā biju līdz šim iedomājies, bet fasbinders.

man patīk, kad uz ekrāna ir dzīvoklis vai kāds norobežots kakts, kurā cilvēks ieņem savu nolikto vietu un nevibrē pa pasauli kā ikaruss ar novirzi viens metrs. kad fonā ir kāda konkrēta siena, bet uz tās cilvēki kā zīmējumi, kuri ja sēž tad sēž, ja stāv tad stāv. pieceļas, aiziet no punkta a uz punktu b, nostājas tur un pasaka punktā b sakāmo. ja atkal jāiet, tad aiziet uz citu istabu, nostājas punktā c pie citas sienas ar durvju rāmi apkārt kā gleznai un pasaka tur savu sakāmo, un kamera nekustās, tā paliek uzlikta, kamēr aina nav galā, nevis kaut kādi stihiski haosi, kas plūst un mainās un mainīdamies vēl paspēj sasimbolizēt kaut kādu bezvārdu hujevu tuču.

es saku indānam, kā man riebjas als pačīno, pilnīgi nelaba dūša, bet indāns man, ja? es saku, jā, visas tās astoņdesmito tizlās frizūras uz viņa izskatās īpaši atbaidoši un tas apdzisušais kokaīniķa skatiens, veh. bet indāns man jautā, bet vai tu esi redzējis sievietes smaržu? es saku, jā esmu. un man nepatīk nepatīk nepatīk. jo, kāda sakritība, tieši smaržā varbūt arī ir tas āķis - sieviete tajā filmā varbūt arī ir ar smaržu, bet pats als pačīno tur reāli smird, pat caur ekrānu. nezinu, varbūt tam alam pačīno, tāpat kā bredam pitam, vienkārši ir smirdīga dvēsele?

ai sūdarallā, pēc tā kompja atvienošanas no monitora un pievienošanas plazminiekam un tad atvienošanas atpakaļ pie monitora kaut kas izregulējies un tagad ekrānā visi burti raibi, acis sāp. spaidu spaidu to monitora menu, neko nevaru saspaidīt normāli, laikam kādi draiveri vai videokarte aizlidojusi.

gaidam gaidam to a. izstādes naudu jau trešo ceturto dienu, kā nenāk, tā nenāk. bet nu solīts ir un ir jābūt. vakar kā no rīta pēdējo bļodiņu šķeltos zirņus apēdu, tā līdz šim brīdim vairs neko, tikai tēju. man jau pofigā, es ja noskaņojos, ka nav, tad dzīvoju un pat nedomāju par ēšanu, paiet diena, paiet divas, es tik to saldo tējiņu padzeru un miers. bet a. gan vakar, skatos, sēž un šķin iekšā pieneņu lapas pat bez izmērcēšanas sālsūdenī. un viņš vēl pīpētājs, viņam tas cigarešu trūkums. tagad aizbrauca uz muzeju, teica, ka ieminēsies un tad ienāksies tā nauda. nē, nu kamēr nebrauc uz pilsētu un nestaigā gar bulciņceptuvēm, kur visas tās smaržas, kuras uz tevi vairs neattiecas, tikmēr viss kārtībā. un kamēr nesāp galva. bet galva vēl nesāp.

p.s. tikko ienāca fāters un kaut ko boksterēja par kaut kādu naudu, ko a. brālis iedošot tuvākā laikā. varbūt tos mežus beidzot kādam izdevies pārdot?

b. raksta, ka grib, lai viņu pažēlo avansā par to, kas būs. man atkal tā, ka es daudz lūdzos mazo jēzus lūgšanu, un tajā jau neko konkrētu nelūdzos, tikai atkārtoju jēzus vārdu un pomiluj, un it kā krāju tās lūgšanas tūkstošiem un simtiem tūkstošiem, bet, kad pienāk kāda krīze un a. ir briesmās vai nezinu, kur viņš un kas ar viņu, tad domāju, ka nu tagad lai dievs ņem no tiem sakrātajiem simtiem tūkstošu krājumiem, kurus es esmu pirms tam avansā salūdzis. un tā arī notiek.

pameklējos pa internetu un šķiet, ka stīvens būs no baltās turku angoras šķirnes un tā tik ir šķirnīte - riekstu gaņģi un mandeļu gaņģi, bizantiskas izcelsmes, arvien retāk sastopama. ir versijas, ka šie kaķi nokļuvuši eiropā kopā ar krustnešiem, citi saka, ka marijai antuanetei tādi kaķi bijuši, bet turki tos selekcionē un īpaši mīl, jo

The reason the Turkish government protected only the white Angora is probably due to the legend surrounding the Prophet Mohammed's cat, Muezza. When he was about to pray, Muezza was sleeping on his sleeve. To avoid disturbing the cat, Mohammed cut his sleeve.

cik zinu, ķīniešiem bija tāda pati leģenda tikai par homoseksuālistiem, kad viens džeks gulējis otram uz piedurknes, un tas negribējis šo modināt un nogriezis piedurkni, tā ka nogrieztā piedurkne ķīniešiem simbolizējot to. to pašu, ko muhamedāņiem baltais angoras kaķis.

dzird dzird stīvensons, visu viņš dzird! a. augšā kā cēlās no galda un pagrūda krēslu tā ka noskrāpēja skaļi pret grīdu un tā skaņa tik pēkšņa un skaļa, ka mazais aizleca pusmetru!

iesākumā bija hektors.

pareizticīgo baznīcās ir attēla svētums, bet svētbilde, tikai tad ir svētbilde, ja tā ir iesvētīta. tad nu dažas garīgas personas stiepj uz baznīcu iesvētīt arī ierāmētas monas lizas reprodukcijas. varēja jau pirms tam pajautāt kādam zinātājam, ka svētbilde tikai tad ir svētbilde, ja uz tās patiešām ir svētais, bet tam blakus ir uzrakstīts arī šī svētā vārds. bet nu tās ķoķas laikam domā, ka tur uzgleznota svētā marija vai kas cits diezgan svēts. kaut kas līdzīgs notiek arī ar mūsu kultūras procesu, kad tautai no mākslinieka puses tiek piedāvāta visāda anonīma huiņa muiņa, kas nav ne iesvētāma, ne ar vārdu apzīmogota, un šoreiz es nedomāju iesvētīšanu kā reliģisku procedūru, un autora vārdu kā parakstu apakšā, bet tos abus dziļākā, personiskākā nozīmē.

atnāca kučiņš ar litru un desām. sīkais iet kā vilciņš, cīnās ar mukimausu, plosa segu, novērš pats sev uzmanību no mums dzēroņiem. mana mīļākā cranberries dziesma ir linger!

šafls uzlika gan madonnu, gan tatu prostije dvižeņja. vakar bija iebraucis andis un teica bļaģarārā. es biju to bļaģarārā noautorizējis, bet kādā sakarā tas līdz andim nonācis, nezinu. kas es kāds folkloras radītājs, vai, she moves in misterious ways.

nu jūs saprotat, ka kailijas no more to say, skan kā no morrissey.

neaiztiec puķi, neaiztiec puķi, aiztiec puķi, aiztiec puķi.

man viss vienalga, galvenais nesaspiest mazo rumpucīti.

a. sadzēries klausās plati ar pareizticīgo liturģiju.

kad esmu iedzēris, atstutējos pret stūri un tik ļoti gribas uzpīpēt. mums šogad tik ļoti zāles stiebri saauguši, līdz viduklim, pirmo gadu tā, jo mašīnai nav bendzīna, bet pofig. indāns, kad bija, pieminējām, bet nu estētikas jau visādas, sūds. skaisti izskatās tāda gara zāle.