mazais stīvens dejo ap stieni, ap apaļo melno galda kāju.
mazais stīvens spēlējas ar lellēm. pirmoreiz mūžā redzu, ka kačalēni tā dara. s. un i. bija ielikuši līdz mazu plīša mikimausi, es domāju sentimenta dēļ, bet nē, viņš to pamet gaisā un uzlec virsū un iekož sānā.
un visu laiku turas kaut kur blakus. kad apguļos pielien sāniņā, kad apsēžos pie datora staigalē pa leju un gāž uz grīdas sakrauto disku kaudzes.
aina ar fāteru jau bija atnākuši apraudzīt. aina gan viņam nepatika, laikam tāpēc, ka viņai tādas milzu rokas un stiprs tvēriens. sāka pīkstēt. vispār, kas tas ir ar tām lielajām sievietēm, visām tie tvērieni. mana mutere arī, kad faņu ņēma, tad bļāva kā aizkauta.
un šausmīgi hiperaktīvs. ar dažādiem vadiem un kaudzītēm uz tu.

bet nu mīļākā rotaļlieta ir dīvāns.

vakar biju nolicis viņam blakus roku un viņš pastiepās un to ar savu ķepiņu noglaudīja. vai varbūt tas bija kā autoritātes žests, kad uzliek rokai roku, kas nozīmē - nomierinies, es visu kontrolēju!

lielā aina gribēja redzēt tavu krāniņu, jā, skatījās tev dibenā, plēta ar saviem resnajiem pirkstiem tev kājiņas, jā, bet viņai nekas neizdevās, jo tev tur viss ieaudzis baltā villiņā.

nu nav viņš pavisam balts. uz galvas starp austiņām, pavisam viegla, kā ar tievu otiņu uzvilkta melna strīpiņa. sākumā domāju, ka būs pa ceļam nosmērējies, bet nu izrādās, ka tomēr būs baltais panciņš ar melno grebenīti.