| jākontrolē sevi stingrāk. jāizskauž jebkādi teorētiski pārspriedumi, vērtējumi un moralizēšana, jo tie ir horoskopi. atstāt tikai realitāti un faktus. nerakstīt neko, kas nav bijis vai nav. ja aprakstītā realitāte nerunā kā līdzība, tad neko. īpaši uzmanīties no rītiem un brīžos, kad gribas nosodīt. nerakstīt sliktā garastāvoklī!! bez žēlastības svītrot abstrakcijas, poētiskus salīdzinājumus un īpašības vārdus. nespriest par seksu. pārbaudīt, vai kaut kas neatkārtojas, tikai citiem vārdiem, izsvītrot visus vārdus, bez kuriem mierīgi var iztikt. ja teikuma vidū ir skaidrs, ar ko teikums beigsies, tālāk vairs nerakstīt. divreiz nepasvītrot. ja meitenīte, tad nevajag tai priekšā rakstīt maza, jo pamazināmā forma jau pasaka, ka maza. nekādā gadījumā nerakstīt ar speciālu mērķi kādu sasmīdināt. nelietot banalitātes, jo lasītājs nevar uzminēt, kurā brīdī tas ir joks, kurā īsts trulums, un parasti notur par trulumu. nekādas pārākās un vispārākās formas. nekādus modes vārdus. pareizi ir, kad tiek nosvītrota lielākā daļa rindkopas. pierakstīt klāt to, kas jebkādu iemeslu dēļ netiek pierakstīts, bet tomēr visu laiku karājas galvā kaut kur blakus, jo parasti bez tā no malas neko nevar saprast. cik vien iespējams, izvairīties no oriģinalitātes vārdu izvēlē, ekstravagantiem, mazlietotiem vārdiem un sinonīmiem. neko nepaskaidrot un netaisnoties, jo realitātei tas jāizdara pašai. nelietot vārdus ļoti, labi un slikti, skaisti, kā arī citus vārdus, kuros ietverta attieksme un vērtējums, jo citiem tie neko neizsaka. pa īstam skaisti ir tikai tad, kad viss skaistais nosvītrots. NEIZTĒLOTIES!!! |