tas viss ir tikai traucēta smadzeņu darbība un jaunu iespaidu trūkums.

sapnī redzēju daudz kaķu un kaķēnu visādās krāsās.

kā pamodos, tā domāju par vārdu kaķītim. kaut kā ar to jurīti, es nezinu. atgādina juri rubeni un tas man galīgi nepatīk. bet tajā pašā laikā atkal jurijs gagarins un tas man patīk. tad atgriezos pie pirmā varianta - stīvens. foršs vārds, galvenais pierast. morisejam tāds vārds. bet tad atkal, cik zinu, morisejam pašam šis savs vārds nepatīkot. a. arī kaut kā ne īpaši. un asociējas ar stīvumu... atradu, ka cēlies no stefana un nozīmē kronis. stefans ir foršs vārds. stjopa. bet varbūt holdens.. kolfīlds.. kaut kā kaķim neskanēs. runcis kolfīlds. tad atcerējos par vili. un tas ir vārds, kurš man patīk. vilis lācis. baltais vilis lācis. baltais lācis. varbūt tiešām jāliek vilis. nozīmē vēlēšanos. bija faņa, tas ir jautrība, nu būs vēlēšanās. bet varbūt tomēr stīvens. nezinu. varbūt kaut kā ar zīlēšanas metodi, jānoliek trīs gaļas gabaliņi, juris, stīvens un vilis, un tad pie kura mazais kaķītis aizies pirmā, tā sauksim?

par lūriķiem runājot, visērtākā lūrēšana ir meitenītēm un puisēniem-gejiem, jo tiem vīriešu bikšupriekšas ir tieši acu augstumā. nezinu kā tagadējie bērni, bet es vismaz savā bērnībā lūrēju vienā laidā. it sevišķi mīļi man bija ģimenes izbraucieni uz jūrmalu, kur atpūtnieki staigāja apspīlētos džinsos, kuru izdilums aplūramo objektu padarīja pat skaistāku nekā tas iespējams bija īstenībā. un kur nu vēl tas, ka mazam cilvēciņam citi mērogi.

iegāju dušā, apģērbos, žaketi, tīru kreklu, paņēmu lasāmo un devos. izgāju līdz mežrozītei un sajutu, ka džinsas kaut kā dīvaini beržas kājstarpē, pataustīju ar roku - jē! reāls caurums pakaļā. atnācu atpakaļ. es nevaru braukt uz muzeju uzstāties biksēs ar caurumu pakaļā. atnācu un prasu a., paskaties uz mani no aizmugures, man viss kārtībā, tu neko neredzi? kā, caurums pakaļā, viņš saka. nahuj, nekur nebraukšu, jo citu bikšu man nav. būtu citā garastāvoklī, kaut kādā draivā, varbūt brauktu arī ar caurumu pakaļā, bet ne šodienas skaidrītē.

strečenes arī nevaru uzvilkt, jo bildē ar ingmāru skaidri var redzēt, ka tās ir sieviešu, turklāt es viņās izskatos reāli resns, kā kaut kāds nobarojies pīļtēviņš. nezinu, ko tagad darīt vispār, nevaru iziet no mājas.

atslēdzu telefonu, lai man nav jāskaidro muzeja meitenei, ka neierados uz pasākumu dēļ cauruma pakaļā. turklāt pasākuma nosaukums - dzejmūzikas erotika.

es vienkārši nevaru vien nobrīnīties, cik apdauzīti kļūst daži cilvēki apgūstot zināšanas un aplūkojot jebkuru dzīves norisi apgūtajā sistēmas kopainā.