tas viss protams strādā tikai tad, ja svētbildē aiz krāsām laukumiem un līnijām atrodas arī garīgais zīmējums.

holdens kolfīlds skaļi runāja tajā bārā par to ķīnieti, ka viņaprāt sekss ir ne tikai fizisks bet arī garīgs pārdzīvojums, un lasītājs lasa un domā, ok, es arī tā domāju, bet kad svētbildē jānobučo garīgais zīmējums, tad uzreiz ir - gars ir manī, bet tā pie sienas ir tikai bilde, krāsas un audekls (un visādas tur infekcijas). kaut kāda ņestikovka sanāk, kā tajā paula dziesmā - sadalīta pasaulīte klusē, kā lai zina, kurš ir kurā pusē.

šorīt baigi pieceļos (armīns jau aizbraucies uz rīgu), paņemu mutē eļļu un sēžu pie kompja, attīros. pēkšņi lejā klauvē, fāters. durvis vaļā, šis nāk tik iekšā. es kāpju lejā, šis man kaut ko bubina. es šim pretī kaut ko īdu un plātos ar rokām. forši, divi satikušies. viens nevar parunāt, jo asinsizplūdums galvā, otrs nevar parunāt, jo eļļa mutē.